Vairogdziedzeris ir neliels dziedzeris, kas atrodas kakla priekšpusē, tieši zem ādas. Tas pieder pie endokrīnās sistēmas un ir būtisks organisma darbībai, jo sintezē un izdala hormonus, piemēram, tiroksīnu (T4) un trijodtironīnu (T3). Galvenā vairogdziedzera funkcija ir regulēt vielmaiņas ātrumu – to, cik ātri ķermenis pārstrādā uzņemto pārtiku enerģijā. Tā kā enerģija nepieciešama visām ķermeņa šūnām, traucējumi vairogdziedzera darbībā var atstāt ietekmi uz visu organismu.
Vairogdziedzera slimību veidi
Galvenie vairogdziedzera traucējumu veidi ir:
- Hipotireoze (samazināta vairogdziedzera funkcija).
- Hipertireoze (pastiprināta vairogdziedzera aktivitāte).
Katrs no šiem stāvokļiem attīstās dažādu cēloņu dēļ.
Faktori, kas izraisa hipotireozi
- Hašimoto slimība:
- Hroniska autoimūna saslimšana, kas noved pie samazinātas vairogdziedzera darbības.
- Tā ir biežākais hipotireozes iemesls valstīs, kur plaši lieto jodētu sāli un citus ar jodu bagātinātus produktus.
- Joda deficīts:
- Vairogdziedzerim nepieciešams jods, lai sintezētu hormonus, tāpēc šo minerālvielu trūkums uzturā var izraisīt hipotireozi.
- Galvenais slimības iemesls reģionos, kur jodēta sāls netiek plaši lietota. Bieži izraisa strumu (palielinātu vairogdziedzeri).
- Iedzimta hipotireoze:
- Ir gadījumi, kad jaundzimušie piedzimst bez vai ar slikti funkcionējošu vairogdziedzeri.
- Statistika rāda, ka šis stāvoklis sastopams apmēram 1 no 2000–4000 jaundzimušajiem.
Faktori, kas izraisa hipertireozi
- Greivsa slimība:
- Ilgstoša autoimūna slimība, kas izraisa pārmērīgu vairogdziedzera hormonu izdalīšanos.
- Biežākais hipertireozes cēlonis.
- Vairogdziedzera mezgli:
- Patoloģiski veidojumi vairogdziedzerī. Ja tie ir pārmērīgi aktīvi, tie var izraisīt hipertireozi.
- Pārmērīgs joda daudzums:
- Pieaugot joda līmenim organismā, vairogdziedzeris sāk ražot vairāk hormonu nekā nepieciešams.
- Pārmērīgu jodu var uzņemt, lietojot noteiktas zāles, piemēram, amjodaronu, kas paredzēts sirds slimību ārstēšanai.
Traucējumi, kas var izraisīt gan hipotireozi, gan hipertireozi
- Tireoidīts:
- Vairogdziedzera iekaisums, kas sākotnēji rada īslaicīgu hipertireozi, kam seko īslaicīga vai ilgstoša hipotireoze.
- Pēcdzemdību tireoidīts:
- Reta slimība, kas dažām sievietēm attīstās pēc dzemdībām.
- Aptuveni 5% jauno māšu var saslimt ar šo slimību pirmajā gadā pēc dzemdībām.
- Sākotnēji izpaužas ar hipertireozes pazīmēm, kam vēlāk pievienojas hipotireozes simptomi; lielākoties stāvoklis ir pārejošs.
Vairogdziedzera slimību simptomi
Vairogdziedzera darbības traucējumi var liecināt par sevi ar dažādiem simptomiem. Diemžēl šīs pazīmes bieži atgādina citu slimību vai dzīves posmu simptomus, tāpēc precīzu cēloni nereti ir grūti noteikt. Galvenie simptomi tiek sadalīti divās grupās:
- Simptomi, kas saistīti ar paaugstinātu vairogdziedzera hormonu līmeni (hipertireoze).
- Simptomi, kas saistīti ar pazeminātu šo hormonu daudzumu (hipotireoze).
Simptomi parasti ir pretrunīgi, jo hipertireoze paātrina vielmaiņu, savukārt hipotireoze to palēnina.
Hipotireozes pazīmes:
- Sirds ritms ir lēnāks nekā parasti.
- Pastāvīgs nogurums.
- Nepamatots ķermeņa masas pieaugums.
- Paaugstināta jutība pret aukstumu.
- Sausa āda un trausli, sausi mati.
- Pazemināts noskaņojums, depresijas simptomi.
- Spēcīgas menstruācijas (menorāģija).
Hipertireozes simptomi:
- Sirds pukstu skaits paātrināts (tahikardija).
- Miega traucējumi.
- Nepamatots svara samazinājums.
- Jutība pret karstumu.
- Āda ir slapja vai pastiprināti svīst.
- Nervozitāte, uzbudināmība vai nemiers.
- Neregulāras vai pilnībā iztrūkstošas menstruācijas (amenoreja).
Abos gadījumos vairogdziedzeris var palielināties (struma), taču šī pazīme biežāk raksturīga hipertireozei.
Riska faktori vairogdziedzera slimībām
Pastāv lielāka iespējamība saslimt ar vairogdziedzera slimību, ja:
- Esi sieviete (tiem, kuri dzimšanas brīdī noteikta sieviešu dzimuma identitāte, vairogdziedzera slimības ir 5–8 reizes biežākas nekā vīriešiem).
- Ģimenē ir bijuši vairogdziedzera slimību gadījumi.
- Iedzimts Ternera sindroms.
- Lieto medikamentus ar augstu joda saturu.
- Dzīvo apvidū, kur reti izmanto jodētu sāli un var veidoties joda trūkums.
- Esi pieaudzis cilvēks, īpaši pēc 60 gadu vecuma, ja esi sieviete.
- Esi saņēmis staru terapiju galvas vai kakla reģionā.
Autoimūnas saslimšanas, kas vairo risku saslimt ar vairogdziedzera traucējumiem:
Paaugstināts risks novērojams cilvēkiem ar šādām autoimūnām slimībām:
- Perniciozā anēmija.
- Cukura diabēts 1. tips.
- Celjakija.
- Addisona slimība (primāra virsnieru mazspēja).
- Sistēmiskā sarkanā vilkēde.
- Reimatoīdais artrīts.
- Sjogrena sindroms.
Vairogdziedzera slimību diagnostika
Ārsts diagnosticē vairogdziedzera slimības, sākot ar sarunu par simptomiem, slimību vēsturi un fizisku apskati. Pārbaudes laikā tiek rūpīgi iztaustīts vairogdziedzeris, lai noteiktu iespējamo palielinājumu vai mezglu klātbūtni.
Izmeklēšanas metodes:
- Asins analīzes:
- Palīdz noteikt hipotireozi vai hipertireozi.
- Tipiski veic šādu rādītāju noteikšanu:
- Vairogdziedzeri stimulējošais hormons (TSH).
- T3 un T4 hormonu koncentrācija.
- Vairogdziedzera autoantivielas.
- Attēldiagnostika:
- Vairogdziedzera ultraskaņa ļauj konstatēt mezglus vai strumu.
- Kodolmedicīnas izmeklējumi (piemēram, vairogdziedzera radioaktīvā joda uzsūkšanās tests) palīdz noteikt, vai mezgli ir pārāk aktīvi.
Vairogdziedzera slimību ārstēšana
Ārstēšana tiek izvēlēta atkarībā no slimības veida un tās cēloņa. Galvenais mērķis – atjaunot vairogdziedzera hormonu līdzsvaru organisma normālā līmenī.
Hipertireozes ārstēšanas iespējas:
- Antitireoidie medikamenti:
- Piemēram, metimazols un propiltiouracils bloķē vairogdziedzera hormonu veidošanos.
- Radioaktīvā joda terapija:
- Šī metode bojā dziedzera šūnas, tādējādi pazeminot hormonu pārprodukciju.
- Beta blokatori:
- Tie nesamazina hormonu daudzumu, bet palīdz kontrolēt simptomus, kā paātrinātu sirdsdarbību.
- Ķirurģiska ārstēšana:
- Vairogdziedzera izņemšana (tiroidektomija) ir pastāvīga terapija.
- Pēc operācijas nepieciešama ilgstoša vairogdziedzera hormona medikamentu lietošana, piemēram, levotiroksīna tabletes.
Hipotireozes terapijas iespējas:
- Vairogdziedzera hormonu aizvietošanas terapija:
- Sintētisku hormonu, piemēram, levotiroksīna, lietošana, lai papildinātu dabisko hormonu līmeni organismā.
Vai ir iespējams novērst vairogdziedzera slimības?
Lielāko daļu vairogdziedzera traucējumu nav iespējams novērst, jo biežāk tie saistīti ar iedzimtību vai autoimūniem procesiem, kurus nav iespējams izsargāties.
Izņēmuma gadījumi:
- No traucējumiem, kas rodas pārmērīgas vai nepietiekamas joda uzņemšanas dēļ, iespējams izvairīties.
- Sazinieties ar ārstu, ja rodas šaubas par pietiekamu joda daudzumu uzturā.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.