Gastrīts ir kuņģa gļotādas iekaisums, kairinājums vai bojājums, kas var rasties pēkšņi un būt īslaicīgs (akūts gastrīts) vai attīstīties pakāpeniski un turpināties ilgtermiņā (hronisks gastrīts). Šī veselības problēma ir izplatīta, aptuveni 8 no 1000 cilvēkiem pasaulē saskaras ar to. Akūtu gastrītu bieži izraisa infekcija, pārmērīga alkohola lietošana vai kuņģi kairinoši medikamenti. Tiek uzskatīts, ka līdz pat pusei pasaules iedzīvotāju ir hronisks gastrīts, kas galvenokārt saistīts ar Helicobacter pylori (H. pylori) baktērijas infekciju.
Gastrīta veidi
Bez akūta un hroniska gastrīta šo slimību var klasificēt arī pēc tā, kā tiek ietekmēta kuņģa aizsarggļotāda.
- Erozīvs gastrīts. Šī gastrīta forma izraisa brūces vai čūlas kuņģa gļotādā.
- Neerozīvs gastrīts. Cilvēkiem ar šo gastrīta tipu rodas gļotādas kairinājums bez čūlu veidošanās. Atrofiskā gastrīta gadījumā kairinājums izraisa kuņģa gļotādas izplānēšanu.
Ārsti nereti noteic gastrīta veidu arī pēc tā rašanās iemesla:
- Alkohola izraisīts gastrīts
- Autoimūnais gastrīts
- Medikamentu izraisīts gastrīts
- Infekciozais gastrīts
- Stresa izraisīts gastrīts
Kādi ir gastrīta cēloņi?
Gastrīts rodas, reaģējot uz kuņģa gļotādas bojājumu vai pavājināšanos. Šo stāvokli var izraisīt dažādi faktori, to skaitā:
- Ilgstoša nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (piemēram, acetilsalicilskābes vai naproksēna) lietošana
- Pārmērīga alkohola, tabakas vai narkotisko vielu lietošana
- Bieža vemšana
- Stress, kas radies traumas, operācijas vai nopietnas slimības rezultātā
- Infekcija ar H. pylori baktēriju
- Citas infekcijas, piemēram, parazītu izraisītas slimības, HIV vai vīrusi, kas izraisa kuņģa zarnu trakta iekaisumu
- Žultsskābes atvilnis, kad žults nonāk kuņģī
- Autoimūna reakcija, kad imūnsistēma uzbrūk kuņģa gļotādas šūnām
- Iekaisīgas slimības, tostarp Krona slimība, celiakija vai sarkoidoze
- Ķīmijterapijas un staru terapijas ārstēšana
Gļotādas izplānēšana ar vecumu palielina gastrīta risku, tāpēc gados vecākiem cilvēkiem šī slimība sastopama biežāk.
Gastrīta simptomi
Gastrīta pazīmes ir atkarīgas no indivīda un dažkārt var neizpausties vispār. Tomēr raksturīgi simptomi ir:
- Gremošanas traucējumi, dedzinoša vai graujoša sajūta kuņģī, visbiežāk starp ēdienreizēm vai naktī
- Slikta dūša un vemšana
- Vēdera gāzes un uzpūšanās sajūta
- Sāpes kuņģa apvidū
- Žagas
- Apetītes zudums
Ja gastrīta rezultātā ir izveidojusies asiņojoša čūla, iespējami šādi simptomi:
- Asiņu vemšana vai vemšana, kas izskatās kā kafijas biezumi
- Melnas, darvai līdzīgas fekālijas
Gastrīta diagnostika
Gastrīta noteikšanai ārsts izzina jūsu personīgo un ģimenes medicīnisko vēsturi, veic fizisku apskati un var ieteikt šādas pārbaudes:
- Augšējās gremošanas sistēmas rentgena izmeklējums ar kontrastvielu. Rentgena attēls pēc speciāla kontrastšķidruma (barija) uzņemšanas ļauj novērtēt, vai ir bojājumi kuņģa gļotādā.
- Augšējā endoskopija. Ar elastīgu caurulīti ar kameru ārsts pārbauda kuņģa gļotādu no iekšpuses, novērtējot iekaisumu un vajadzības gadījumā paņemot gļotādas paraugu izpētei laboratorijā.
- Asins analīzes. Ārsts var noteikt sarkano asinsķermenīšu skaitu, lai izvērtētu anēmiju, kā arī pārbaudīt H. pylori infekcijas vai B12 vitamīna deficīta klātbūtni.
- Slēpto asiņu tests fēcēs. Analīze nosaka, vai izkārnījumos ir asinis – tas var liecināt par gastrītu.
- Elpas tests H. pylori noteikšanai. Pēc īpašas vielas (karbamīda) uzņemšanas tiek analizēts izdvesais gaiss, lai noteiktu, vai tajā ir paaugstināts ogļskābās gāzes līmenis no H. pylori aktivitātes.
Gastrīta ārstēšana
Gastrīta ārstēšanas metodes izvēlas atkarībā no izraisītāja un saslimšanas smaguma. Akūta gastrīta forma nereti izzūd pati vai uzlabojas pēc kaitīgu ieradumu vai kairinošu vielu lietošanas pārtraukšanas. Ja cēlonis ir alkohola vai narkotisko vielu lietošana, ārsts var ieteikt ārstniecības programmas. Medikamentu izraisīta gastrīta gadījumā iespējama sāpju zāļu nomaiņa. Hroniskas formas pacientiem nepieciešama ilgstoša terapija, kas var ietvert šādus līdzekļus:
- Antacīdi. Brīvi pieejamas zāles, kas samazina skābes radītu diskomfortu, neitralizējot kuņģa sulu.
- H2 receptoru blokatori. Šīs receptes vai bezrecepšu zāles samazina kuņģa skābes izdalīšanos.
- Protonu sūkņa inhibitori. Medikamentiem pamatā ir kuņģa skābes ražošanas bloķēšana.
- Gļotādas aizsarglīdzekļi. Receptes zāles, kas nodrošina bojātas gļotādas pasargāšanu no skābes ietekmes un palīdz dziedēt bojājumus.
- Antibiotikas. Ja gastrītu izraisījusi baktēriju, piemēram, H. pylori, infekcija, ārsts var nozīmēt kombinētu terapiju ar skābi nomācošiem medikamentiem.
- Līdzekļi pret sliktu dūšu. Šos preparātus lieto, ja gastrīta izraisītais simptoms ir pastāvīga nelabums.
Ja gastrīta pamatā ir autoimūna slimība, speciālists izvēlas piemērotu terapiju šīs slimības vadībai. Gadījumā, ja ir žultsskābes atvilnis vai gremošanas sistēmas asiņošana, ārsts var apsvērt ķirurģisku ārstēšanu, lai gan šādas situācijas ir reti sastopamas.
Gastrīta sarežģījumi
Kaut arī parasti gastrīts nerada ilgstošas problēmas, gļotādas bojājumi var izraisīt šādus sarežģījumus:
- Kuņģa čūlas. Sāpīgas brūces gļotādā, kas var izraisīt asiņošanu un rētošanos.
- Kuņģa izejas aizsprostojums. Rētaudi, kas rodas no čūlām vai ilgstoša iekaisuma, var daļēji vai pilnībā nosprostot pāreju uz tievo zarnu, apgrūtinot gremošanu, izraisot sāpes, sliktu dūšu un vemšanu.
- Gremošanas trakta perforācija. Ilgstoša čūla var izveidot caurumu kuņģa sienā, izraisot vēdera dobuma iekaisumu (peritonītu).
- Anēmija. Dzelzs trūkuma anēmija attīstās asins zuduma vai ilgstoša gļotādas bojājuma rezultātā. Gastrīts spēj veicināt arī B12 vitamīna absorbcijas traucējumu izraisītu anēmiju.
- Atrofisks gastrīts. Pat neerozīva gastrīta forma laika gaitā var izraisīt gļotādas izplānēšanu un funkciju traucējumus.
- Hipohlorhidrija vai ahlorhidrija. Atrofisks gastrīts var novest pie nepietiekamas (hipohlorhidrija) vai pilnīgas sālsskābes (ahlorhidrija) trūkuma veidošanās kuņģī.
- Kuņģa-zarnu metaplāzija. Retos gadījumos ilgstošs gastrīts izraisa izmaiņas kuņģa gļotādas šūnās, kas palielina kuņģa vēža risku.
Gastrīta profilakse
Lai samazinātu gastrīta risku vai novērstu simptomu pasliktināšanos, ir ieteicams:
- Pievērst uzmanību higiēnai. H. pylori iespējams inficēties no cita cilvēka vai piesārņota ūdens un pārtikas, tāpēc bieža roku mazgāšana pēc tualetes lietošanas un pirms ēdiena gatavošanas ir svarīga profilakses metode.
- Atmest smēķēšanu. Smēķēšana palielina gan H. pylori infekcijas, gan čūlu risku.
- Samazināt alkohola lietošanu. Alkohols kairina gļotādu, tāpēc ieteicama mērena lietošana vai atturēšanās.
- Nepārsniegt nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu ieteikto devu. Šie medikamenti (piemēram, acetilsalicilskābe, ibuprofēns, naproksēns) var izraisīt gļotādas bojājumus.
- Pārvaldīt stresu. Stresa situācijas var veicināt gastrīta attīstību, tādēļ nozīmīga ir veselīga stresa vadība.
- Izvairīties no kuņģi kairinošu produktu lietošanas. Kafija, pikants un trekns ēdiens var saasināt gastrīta simptomus.
Gastrīta prognoze ir atkarīga no slimības izraisītāja. Akūtie gadījumi parasti pāriet bez komplikācijām. Ja simptomi kļūst pastāvīgi vai nepāriet, ir jākonsultējas ar ārstu. Atbilstoša medikamentoza terapija vai dzīvesveida maiņa vairumā gadījumu ļauj uzlabot pašsajūtu.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
