Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir stāvoklis, kad asins spiediens asinsvados pārsniedz normālo līmeni (140/90 mmHg vai vairāk). Šī problēma ir plaši izplatīta, un, ja tā netiek ārstēta, var radīt nopietnas veselības komplikācijas. Bieži vien paaugstināts asinsspiediens nerada nekādas redzamas pazīmes. Precīzi noteikt asinsspiediena līmeni iespējams tikai veicot mērījumus.
Faktori, kas palielina hipertensijas risku
Saslimšanas iespējamību ar hipertensiju palielina šādi riska faktori:
- augstāks vecums
- iedzimtība
- liekā svara vai aptaukošanās
- zema fiziskā aktivitāte
- liels sāls daudzums uzturā
- pārmērīga alkohola lietošana
Izvēloties veselīgāku uzturu, atsakoties no smēķēšanas un iekļaujot ikdienā vairāk kustību, iespējams palīdzēt samazināt asinsspiedienu. Atsevišķos gadījumos būs nepieciešama arī medikamentozā terapija.
Asinsspiediena mērīšana
Asinsspiedienu nosaka ar diviem rādījumiem. Pirmā (sistoliskais) vērtība atspoguļo spiedienu artērijās brīdī, kad sirds saraujas un pumpē asinis. Otrā (diastoliskais) vērtība norāda spiedienu, kad sirds atrodas atslābuma fāzē starp sitieniem. Hipertensijas diagnozi nosaka, ja divās atsevišķās vizītēs asinsspiediena rādītāji abās dienās sasniedz vismaz 140 mmHg (sistoliskais) un/vai vismaz 90 mmHg (diastoliskais).
Hipertensijas riska faktori
- neveselīga ēšana (pārlieku liels sāls patēriņš, daudz piesātināto un trans-tauku, nepietiekams dārzeņu un augļu īpatsvars uzturā)
- fiziskās aktivitātes trūkums
- tabakas vai alkohola lietošana
- liekais svars vai aptaukošanās
- vides faktori, piemēram, gaisa piesārņojums
- asinsspiediena problēmas ģimenes anamnēzē
- vecums virs 65 gadiem
- citas veselības problēmas, tostarp cukura diabēts vai nieru slimības
Hipertensijas simptomi
Lielākajai daļai pacientu ar paaugstinātu asinsspiedienu nav nekādu izteiktu simptomu. Ļoti augsts asinsspiediens dažkārt izraisa galvassāpes, redzes asuma pavājināšanos, sāpes krūtīs vai citas pazīmes. Vienkāršākais veids, kā noskaidrot, vai pastāv hipertensija, ir regulāri mērīt asinsspiedienu. Nelabvēlīgas sekas, piemēram, nieru vai sirds slimības, insults, attīstās, ja hipertensija netiek ārstēta. Ja asinsspiediens ir izteikti paaugstināts (parasti 180/120 mmHg vai augstāks), var rasties šādi simptomi:
- spēcīgas galvassāpes
- sāpes krūtīs
- reibonis
- apgrūtināta elpošana
- nelabums
- vemšana
- redzes traucējumi vai izmaiņas, kā arī neskaidra redze
- trauksme
- apjukums
- zvana vai trokšņa sajūta ausīs
- deguna asiņošana
- neparasts sirds ritms
Ja novērojat kādu no šīm pazīmēm un konstatēts paaugstināts asinsspiediens, svarīgi nekavējoties vērsties pie ārsta. Vienīgais veids, kā droši diagnosticēt hipertensiju, ir veikt asinsspiediena mērījumu pie veselības aprūpes speciālista. Šī procedūra ir ātra un nesāpīga. Lai gan iespējams izmantot arī automatizētas ierīces pašmērījumiem, ārstam ir jāpievērš uzmanība sarežģītākiem riska faktoriem un ar hipertensiju saistītām slimībām.
Hipertensijas ārstēšana
Dzīvesveida maiņa palīdz kontrolēt asinsspiediena līmeni. Tas ietver:
- veselīga, ar mazu sāls daudzumu uztura izvēli
- svara samazināšanu
- palielinātu kustību apjomu
- smēķēšanas pārtraukšanu
Ja asinsspiediens ir paaugstināts, ārsts var nozīmēt vienu vai vairākus medikamentus. Vēlamais asinsspiediena līmenis būs atkarīgs no citām veselības problēmām. Ja ir kāda no šīm slimībām — sirds un asinsvadu slimības, diabēts, hroniskas nieru problēmas vai paaugstināts kardiovaskulārs risks, mērķis ir asinsspiediens zem 130/80.
- sirds vai asinsrites kaites (piemēram, sirdslēkme vai insults)
- cukura diabēts (paaugstināts glikozes līmenis asinīs)
- ilgstoša nieru slimība
- augsts kardiovaskulārais risks
Lielākajai daļai cilvēku vēlamais asinsspiediens ir zem 140/90.
Hipertensijas profilakse
Noteiktas dzīvesveida izmaiņas ir efektīvas gan asinsspiediena samazināšanai, gan hipertensijas profilaksei. Pat veicot šīs izmaiņas, dažiem cilvēkiem medikamenti būs nepieciešami. Profilaktiskie pasākumi ietver:
- palieliniet dārzeņu un augļu daudzumu ikdienas ēdienkartē
- mazāk laika pavadiet sēžot
- regulāri nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, ejiet, skrieniet, peldiet, dejojiet, vai veiciet spēka vingrinājumus, tostarp svaru celšanu
- tiekties vismaz uz 150 minūtēm vidējas intensitātes aerobo aktivitāšu nedēļā vai 75 minūtēm intensīvas aerobikas nedēļā
- veiciet spēka treniņus vismaz divas reizes nedēļā
- samaziniet svaru, ja ir liekais svars vai aptaukošanās
- lietojiet medikamentus, kā norādījis ārsts
- apmeklējiet regulāras ārsta vizītes
Ieteicams izvairīties no:
- pārlieku sāļa ēdiena patēriņa (mazāk nekā 2 grami līdz dienā)
- liela daudzuma piesātināto vai trans-tauku
- smēķēšanas un tabakas produktu lietošanas
- alkohola pārmērīgas lietošanas (sievietēm – līdz vienam dzērienam dienā, vīriešiem – līdz diviem dzērieniem dienā)
- medikamentu izlaišanas vai to dalīšanas ar citiem
Sarežģījumi, ko izraisa nekontrolēta hipertensija
Paaugstināts asinsspiediens var būtiski kaitēt sirdij. Ilgstošs augsts spiediens izraisa asinsvadu sieniņu sabiezēšanu un sašaurināšanos, pasliktinot asinsriti un skābekļa piegādi sirds muskulim. Tas var novest pie šādām veselības problēmām:
- stenokardija jeb sāpes krūtīs
- miokarda infarkts, kad asins plūsma uz sirdi tiek pārtraukta un sirds muskuļa daļas iet bojā skābekļa trūkuma dēļ; jo ilgāk asinsrite netiek atjaunota, jo smagākas ir sekas
- sirds mazspēja, kuras gadījumā sirds nespēj nodrošināt pietiekamu asins un skābekļa piegādi organismam
- sirds ritma traucējumi, kuri reizēm noved pie pēkšņas nāves
Hipertensija var arī izraisīt asinsvadu plīsumu vai nosprostojumu, kas piegādā skābekli un asinis smadzenēm, tādējādi radot insultu. Tāpat paaugstināts asinsspiediens bojā nieres, veidojot nieru mazspēju.
Hipertensijas izplatība valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem
Hipertensijas biežums dažādos reģionos un ienākumu grupās ievērojami atšķiras. Visaugstākā šīs slimības izplatība konstatēta Āfrikas reģionā (27%), bet viszemākā – Amerikas reģionā (18%). Pieaugušo ar hipertensiju skaits ir audzis no 594 miljoniem 1975. gadā līdz 1,13 miljardiem 2015. gadā, un galvenais šī pieauguma cēlonis ir riska faktoru izplatība tieši zemāku un vidēju ienākumu valstīs.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
