Paaugstināts asinsspiediens ir stāvoklis, kad asinīs esošais spiediens uz artēriju sieniņām ilgstoši ir pārāk liels. Laika gaitā tas var bojāt asinsvadus un izraisīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, sirdslēkmi vai insultu. Šo slimību sauc arī par hipertensiju. Mediķi mēdz nosaukt paaugstinātu asinsspiedienu par “klusais slepkava”, jo tam parasti nav simptomu. Tas nozīmē, ka cilvēks var nenojaust par šo problēmu, bet orgānu bojājumi turpina attīstīties. Asinsspiediens (AB) ir spiediena līmenis, kāds rodas asins plūsmas ietekmē uz asinsvadu sieniņām. Mērot asinsspiedienu, tiek noteikti divi rādītāji:
- Augšējais skaitlis jeb sistoliskais asinsspiediens – tas ataino spiedienu artērijās, kad sirds saraujas un sūknē asinis.
- Apakšējais skaitlis jeb diastoliskais asinsspiediens – norāda spiedienu artērijās starp sirdspukstiem, kad sirds ir atslābināta.
Veselības aprūpes speciālisti asinsspiedienu nosaka milimetros dzīvsudraba (mmHg).
Kā noteikt, vai man ir paaugstināts asinsspiediens?
Vienīgais veids, kā uzzināt, vai asinsspiediens ir pārāk augsts, ir regulāri veikt pārbaudes. To var darīt pie ārsta ikgadējās apskates laikā, pat ja nejūtat nekādas problēmas. Parasti paaugstināts asinsspiediens nav sajūtams, tāpēc periodiskas pārbaudes ir ļoti svarīgas un var novērst veselībai bīstamas situācijas. Ja asinsspiediena rādījumi ir virs normas, ārsts ieteiks mainīt dzīvesveidu un/vai lietot zāles, lai pazeminātu asinsspiedienu.
Kas tiek uzskatīts par augstu asinsspiedienu?
Paaugstināta asinsspiediena kritēriji dažādās valstīs nedaudz atšķiras. Eiropas speciālisti kā hipertensiju definē:
- Augšējais rādītājs vismaz 140 mmHg un/vai
- Apakšējais rādītājs vismaz 90 mmHg.
Cik bieži cilvēkiem ir paaugstināts asinsspiediens?
Paaugstināts asinsspiediens ir ļoti izplatīts. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem vairāk nekā 1,2 miljardi cilvēku vecumā no 30 līdz 79 gadiem visā pasaulē sastopas ar hipertensiju. Gandrīz divas trešdaļas šo cilvēku dzīvo valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem.
Paaugstināta asinsspiediena simptomi un cēloņi
Kādi ir paaugstināta asinsspiediena simptomi un pazīmes?
Pārsvarā gadījumu paaugstināts asinsspiediens nerada nekādas sūdzības vai pamanāmus simptomus. Tāpēc šis stāvoklis bieži tiek dēvēts par “klusais slepkava”. Cilvēks var dzīvot gadiem ar hipertensiju, par to nezinot. Aptuveni 46% pieaugušo ar paaugstinātu asinsspiedienu nezina par šo diagnozi. Ja asinsspiediens sasniedz 180/120 mmHg vai pārsniedz šo slieksni, var rasties sāpes galvā, neregulāra sirdsdarbība vai asiņošana no deguna. Tik augsts asinsspiediens liecina par hipertensīvu krīzi un prasa steidzamu medicīnisku palīdzību.
Kādas ir paaugstināta asinsspiediena formas?
Mediķis var noteikt kādu no divām paaugstināta asinsspiediena formām:
- Primārā hipertensija. Šīs formas galvenie iemesli (apmēram 90% gadījumu pieaugušajiem) ir ar vecumu saistītas izmaiņas un dzīvesveida faktori, piemēram, nepietiekama fiziskā aktivitāte.
- Sekundārā hipertensija. Šī veida paaugstinātu asinsspiedienu izraisa kāda konkrēta medicīniska problēma vai noteiktu medikamentu lietošana.
Kāpēc rodas hipertensija?
Primārajai hipertensijai nav vienas konkrētas izcelsmes. Tā attīstību parasti veicina vairāku faktoru kopums. Pirmsākumos visbiežāk sastopamie cēloņi ir:
- Nepilnvērtīgi ēšanas paradumi (tostarp uzturs ar augstu nātrija saturu).
- Mazkustīgs dzīvesveids.
- Pārmērīga alkohola lietošana.
Sekundārai hipertensijai mēdz būt konkrēts iemesls, kuru ārsti var atklāt. Biežākie sekundārās hipertensijas cēloņi ir:
- Daži medikamenti, piemēram, imūnsistēmu nomācošie līdzekļi, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un hormonāli kontracepcijas preparāti.
- Nieru slimības.
- Miega apnoja.
- Primārais aldosteronisms (Kona sindroms).
- Atpūtas narkotiku lietošana (tostarp amfetamīni un kokaīns).
- Smēķēšana un citu tabakas izstrādājumu lietošana.
Vai paaugstināts asinsspiediens ir iedzimts?
Pētnieki uzskata, ka ģenētikai ir būtiska nozīme paaugstināta asinsspiediena attīstībā. Ja kādam no tuvākajiem biologiskajiem radiniekiem ir diagnosticēta šī slimība, arī jums ir lielāks risks to iegūt.
Paaugstināta asinsspiediena diagnosticēšana un ārstēšana
Kā ārsti nosaka paaugstinātu asinsspiedienu?
Mediķi asinsspiedienu nosaka ar aproci uz rokas. Šo pārbaudi parasti veic ikgadējo apskašu laikā vai citu ārsta vizīšu laikā. Ja mērījumu rezultāti ir paaugstināti divās vai vairāk vizītēs, var uzstādīt hipertensijas diagnozi. Ārsts iztaujā pacientu par slimību vēsturi un dzīvesveidu, lai noskaidrotu iespējamos cēloņus.
Kā tiek ārstēts paaugstināts asinsspiediens?
Paaugstināta asinsspiediena terapija sastāv no dzīvesveida maiņas un medikamentiem. Ārsts nosaka ārstēšanas plānu, ņemot vērā asinsspiediena rādītājus, slimības izcelsmes iemeslus un citus veselības stāvokļus.
Dzīvesveida izmaiņas asinsspiediena samazināšanai
Ir vairāki risinājumi, kas ļauj asinsspiedienu dabiski samazināt:
- Uzturēt veselīgu ķermeņa svaru.
- Ievērot sabalansētu uzturu, piemēram, DASH diētu, kas bagāta ar augļiem, dārzeņiem, pilngraudu produktiem un liesiem piena produktiem.
- Samazināt sāls lietošanu uzturā.
- Nodrošināt organismam pietiekamu kālija daudzumu.
- Būt fiziski aktīvam.
- Ierobežot alkohola lietošanu.
Dažos gadījumos nepieciešams apvienot dzīvesveida maiņu ar medikamentu lietošanu, lai normalizētu asinsspiedienu.
Vai ir iespējams novērst paaugstināta asinsspiediena attīstību?
Lai samazinātu risku saslimt ar paaugstinātu asinsspiedienu, ir iespējams ievērot vairākas profilaktiskas darbības, piemēram:
- Ievērot veselīgu uzturu.
- Samazināt sāls daudzumu ikdienas ēdienkartē.
- Uzturēt optimālu ķermeņa svaru.
- Būt fiziski aktīvam.
- Alkoholu lietot mēreni.
Kas jāzina, dzīvojot ar paaugstinātu asinsspiedienu?
Tā kā paaugstināts asinsspiediens parasti nerada sajūtu izmaiņas, arī pēc diagnozes cilvēks var justies pilnīgi normāli. Tomēr svarīgi stingri ievērot ārsta norādījumus, lai samazinātu asinsspiedienu un novērstu veselības sarežģījumus nākotnē.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
