Rotavīruss ir infekcijas izraisītājs, kas izraisa caureju un citus kuņģa-zarnu trakta simptomus. Šis vīruss ir ļoti lipīgs un bieži ir galvenais caurejas cēlonis zīdaiņiem un maziem bērniem visā pasaulē. Rotavīrusa infekcija izraisa kuņģa un zarnu iekaisumu. Tā var veicināt stipru caureju, vemšanu, paaugstinātu temperatūru, sāpes vēderā un organisma atūdeņošanos bērniem, zīdaiņiem un dažkārt pieaugušajiem. Zāles var palīdzēt mazināt simptomus, bet pilnībā izārstēt rotavīrusa infekciju nav iespējams. Arī pēc vakcinācijas bērni var saslimt ar šo vīrusu atkārtoti.
Rotavīruss un norovīruss
Gan rotavīruss, gan norovīruss izraisa caureju un vemšanu, tomēr tie ir atšķirīgi vīrusi. Norovīruss biežāk skar pieaugušos, kamēr rotavīruss parasti izraisa saslimšanu bērniem. Rotavīrusa slimība var ilgt līdz pat 8 dienām, savukārt norovīrusa izraisītie simptomi visbiežāk izzūd 1–3 dienu laikā. Vakcīnas pret norovīrusu nav pieejamas.
Rotavīrusa simptomi
Ja bērns inficējas ar rotavīrusu, simptomu izpausme parasti sākas tikai pēc apmēram divām dienām. Iespējamie simptomi ir:
- Drudzis, vemšana un sāpes vēderā. Rotavīrusa infekcija bieži vien sākas ar šīm pazīmēm, kas ar laiku mazinās.
- Caureja attīstās pēc tam, kad sākotnējie simptomi jau norimuši, un tā var turpināties no 5 līdz 8 dienām, kamēr vīruss pārvietojas caur organismu.
Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja bērnam parādās šādi simptomi:
- Apaātija vai nespēks
- Bieža vemšana
- Negrib dzert šķidrumus
- Melnas vai asiņainas, vai ar strutām piejauktas fēces
- Paaugstināta temperatūra zīdainim jaunākam par 6 mēnešiem
- Drudzis bērnam, kas vecāks par 6 mēnešiem, ilgst vairāk nekā 24 stundas
Atkārtota vemšana un ilgstoša caureja var radīt šķidruma trūkumu organismā, kas bērniem var izraisīt nopietnu dehidratāciju. Arī pieaugušie, jo īpaši ar hroniskām saslimšanām vai vecāka gadagājuma cilvēki, ir pakļauti atūdeņošanās riskam. Ārsta palīdzība nepieciešama, ja pamanāmas šādas pazīmes:
- Nemiers
- Raudāšana bez asarām
- Retāka urinēšana vai sausas autiņbiksītes
- Reibonis
- Sausa mute un kakls
- Izteikts miegainums
- Pārmērīgi bāla āda
- Iekritušas acis
Pieaugušajiem parasti simptomi ir līdzīgi, taču tie biežāk ir mazāk izteikti.
Kā noteikt atšķirību starp rotavīrusu un saindēšanos ar pārtiku?
Gan rotavīrusa infekcija, gan saindēšanās ar pārtiku var izraisīt caureju, vemšanu un temperatūru. Tomēr saindēšanās ar pārtiku simptomi parādās strauji – 3–6 stundas pēc sliktas pārtikas vai ūdens lietošanas, savukārt rotavīrusa simptomu attīstība norit pakāpeniski un var saglabāties līdz pat nedēļai. Saindēšanās ar pārtiku bieži pāriet ātrāk nekā rotavīrusa infekcija.
Rotavīrusa riska faktori
Ar rotavīrusu var inficēties jebkurš, bet visbiežāk tas izraisa slimību šādām grupām:
- Zīdaiņiem
- Maziem bērniem
- Tuviem ģimenes locekļiem
- Personām, kas rūpējas par bērniem, piemēram, auklēm un bērnudārzu darbiniekiem
Rotavīrusa cēloņi
Infekcijas izraisītājs savu nosaukumu ir ieguvis no apļa formas, kas redzama mikroskopā. Rotavīruss ir ļoti plaši izplatīts un viegli pārnesas cilvēku vidū. Tas apdraud un iznīcina tievās zarnas gļotādas šūnas – enterocītus, kas paši uzsūc barības vielas. Tieši šūnu bojājuma rezultātā sākas caureja, kas ir galvenais rotavīrusa simptoms.
Kā izplatās rotavīruss?
Bērns, kas slimo ar rotavīrusu, izdala vīrusu ar fēcēm jau pirms simptomiem un līdz pat 10 dienām pēc simptomu izzušanas. Šajā laikā vīruss var nokļūt uz rokām pēc tualetes apmeklēšanas un, ja netiek rūpīgi mazgātas rokas, ar pieskāriena palīdzību var tikt pārnests uz dažādiem priekšmetiem un virsmām, piemēram:
- Zīmuļiem un flomāsteriem
- Pārtiku
- Vannas istabas izlietnēm un virtuves darba virsmām
- Rotaļlietām, arī bieži koplietotiem elektroniskajiem priekšmetiem, piemēram, planšetēm vai pultīm
- Traukiem, galda piederumiem
- Ūdeni
Ja tiek pieskartas bērna nemazgātas rokas vai inficēts priekšmets un tad mute, ir augsts inficēšanās risks. Dezinfekcijas pasākumi ir svarīgi, jo rotavīruss uz nevainojami sausām virsmām spēj saglabāties vairākas nedēļas. Reģionos, piemēram, Latvijā, bērni ar rotavīrusu biežāk saslimst ziemā un pavasarī, jo šajā laikā vairāk laika tiek pavadīts telpās. Infekcija var atkārtoties arī pēc vakcinācijas, tomēr atkārtota saslimšana parasti ir vieglāka.
Rotavīrusa diagnostika
Ārsts slimību nosaka, pamatojoties uz klīnisko ainu un slimības pazīmju izvērtējumu. Dažos gadījumos var būt nepieciešams laboratoriski izmeklēt bērna fēču paraugu.
Rotavīrusa ārstēšana
Rotavīrusam nav specifisku zāļu – antibiotikas nepalīdz, bet pretvīrusu līdzekļi nav efektīvi. Ārsts var iesakīt medikamentus simptomu mazināšanai un rehidratācijas šķidrumus, lai atjaunotu zaudētos minerālus pēc caurejas vai vemšanas. Parasti slimība pāriet aptuveni nedēļas laikā. Šajā laika posmā jānodrošina bērnam pietiekams daudzums šķidrumu, tostarp:
- Ūdens
- Buljons
- Ingvera dzērieni un citi caurspīdīgi šķidrumi
- Ledus gabaliņi
Ieteicams dot viegli sagremojamus produktus, piemēram, sausos krekerus, un izvairīties no ābolu sulas, piena, siera, saldumiem vai citiem ēdieniem, kas varētu pastiprināt vemšanu vai caureju. Tāpat nav ieteicami saldi sporta dzērieni.
Rotavīrusa profilakse
Bieža roku mazgāšana un virsmu dezinfekcija samazina risku inficēties, taču pilnīgu garantiju tas nenodrošina.
Rotavīrusa vakcīna
Drošākais un efektīvākais veids, kā nosargāt bērnu no rotavīrusa, ir vakcinācija. Pēc vakcīnas saņemšanas 70–80% bērnu ir pilnībā pasargāti no inficēšanās. Tiem, kuri tomēr saslimst, slimība ir daudz vieglāka. Pirmā vakcīnas deva jāsaņem ne vēlāk kā 15 nedēļu vecumā, visas devas – līdz 8 mēnešu vecumam. Ārsti šo vakcīnu ievada iekšķīgi – pilienu veidā mutē. Pieejami divu veidu preparāti:
- RotaTeq: Šo vakcīnu ievada trīs devās, vislabāk 2, 4 un 6 mēnešu vecumā.
- Rotarix: Šo vakcīnu ievada divās devās, 2 un 4 mēnešu vecumā.
Klīniskie pētījumi liecina, ka abas vakcīnas ir efektīvas un drošas, vairumā gadījumu neradot būtiskas blakusparādības. Dažiem zīdaiņiem var rasties viegla caureja vai vemšana, kas parasti pāriet ātri. Ļoti retos gadījumos vakcīna var izraisīt zarnu invagināciju – stāvokli, kad zarnas ievērpjas pašas sevī, radot zarnu aizsprostojumu, kas ir ļoti bīstams. Tāda gadījumā vakcīna nav ieteicama, ja bērnam jau iepriekš bijušas līdzīgas problēmas.
Rotavīrusa profilakses pasākumi
Rūpīga roku mazgāšana samazina rotavīrusa un citu zarnu vīrusu izplatīšanos. Mazgā rokas ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes:
- Pēc bērna autiņu nomaiņas
- Pēc tualetes apmeklējuma
- Pēc palīdzības bērnam uz tualetes
- Pirms ēšanas vai ēdiena gatavošanas
Jāveicina bērnu ieradums mazgāt rokas, tiklīdz viņi kļūst pietiekami patstāvīgi. Spirta bāzes rokas dezinfekcijas līdzekļi nav efektīvi pret rotavīrusu. Kā papildu piesardzības pasākumi ieteicams:
- Regulāri tīrīt rotaļlietas un virsmas, kuras bieži aiztiek, piemēram, galda virsmas, durvju rokturus, darba virsmas virtuvē.
- Vemšanas vai caurejas gadījumā tīrīšanai izmantojiet balinātāju saturošu šķīdumu.
- Drēbes, kas saskārušās ar vemšanas masu vai caureju, uzreiz izmazgājiet.
- Izmantojiet piesardzību, apstrādājot un izmetot netīros autiņus.
Rotavīruss ir bieža un ļoti lipīga infekcija, kas bērniem izraisa stipru caureju un vemšanu, kas var radīt nopietnu dehidratāciju. Vakcinācija palīdz pasargāt bērnu no šīs slimības.
Biežāk uzdotie jautājumi par rotavīrusu
Cik ilgst rotavīrusa infekcija?
Pēc inficēšanās simptomu ilgums parasti ir 3–8 dienas.
Vai rotavīruss ir lipīgs?
Šis vīruss ir ļoti lipīgs un visbiežāk tiek pārnests ar roku un mutes kontaktu. Pirms vakcinācijas lielākā daļa bērnu ar rotavīrusu saslima līdz 5 gadu vecumam.
Vai pieaugušie var inficēties ar rotavīrusu?
Arī pieaugušie var saslimt ar rotavīrusu, tomēr viņiem simptomi bieži ir viegli vai arī tie nepamanāmi. Paaugstināts risks ir cilvēkiem ar novājinātu imunitāti vai personām virs 65 gadiem.
Kas iznīcina rotavīrusu?
Dezinfekcijas tīrīšanas līdzekļi var nogalināt rotavīrusu, taču infekcijas profilakse tikai ar dezinfekciju un roku mazgāšanu pilnībā vīrusu neaptur. Pat uz virsmām tas spēj izdzīvot vairākas dienas.
Kā ārstēt rotavīrusa infekciju?
Nav specifisku medikamentu, kas likvidētu rotavīrusu. Vienīgais veids, kā izvairīties no slimības, ir vakcinēt bērnus.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
