Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir bieži sastopams vīruss, kas var skart dažādas ķermeņa daļas. Ir identificēti vairāk nekā 100 CPV paveidi, no kuriem daži izraisa kārpas uz rokām, kājām, sejas un citviet. Apmēram 30 vīrusa veidi var ietekmēt dzimumorgānus — piemēram, ārējo dzimumorgānu apvidu, maksti, dzemdes kaklu, dzimumlocekli, sēklinieku maisiņu, kā arī taisno zarnu un anālo atveri. Dzimumorgānu apvidus skarošais CPV tiek pieskaitīts seksuāli transmisīvajām infekcijām, kas izplatās caur ādas kontaktu. Kaut arī daudzi uztraucas par šādām infekcijām, vairums CPV veidu, kas skar dzimumorgānus, ir nekaitīgi, tostarp tie, kas izraisa dzimumorgānu kārpas. Atsevišķi CPV veidi ir bīstami, jo var veicināt ļaundabīgu audzēju, piemēram, dzemdes kakla vēža, attīstību. Agrīna atklāšana un savlaicīga ārstēšana ļauj samazināt šādu risku.
Vai visas kārpas saistītas ar cpv?
Jā, taču atšķirības starp CPV paveidiem mēdz radīt neskaidrības, jo daži no tiem izraisa kārpas uz pirkstiem vai dzimumorgānos, citi – potenciāli var izraisīt vēzi, bet kārpas nerada. Tie CPV tipi, kas izraisa kārpas, arī dzimumorgānos, ir izplatīti, tomēr nav kaitīgi veselībai. Visbiežāk dzimumorgānu kārpas izraisa 6. un 11. CPV tips. Citi vīrusa tipi izraisa:
- plakanās kārpas,
- pēdas,
- parastās kārpas,
- kārpas ap nagiem un zem nagiem.
Lai gan visas kārpas veidojas CPV ietekmē, daži CPV paveidi nekad neizraisa kārpas. Tie CPV veidi, kuri rada risku onkoloģiskām slimībām, kārpas neizveido.
Kā cpv ir saistīts ar dzemdes kakla vēzi?
Daži CPV veidi, īpaši 16. un 18., var veicināt šūnu izmaiņu rašanos dzemdes kaklā – šo stāvokli dēvē par dzemdes kakla displāziju. Dzemdes kakls atrodas starp maksti un dzemdi. Ja šī novirze netiek ārstēta, tā reizēm var pāraugt dzemdes kakla vēzī. Ja cilvēks ir jaunāks par 30 gadiem, vairums CPV infekciju pāriet pašas no sevis. Sākot ar 30 gadu vecumu, CPV noteikšana ar citoloģisko izmeklējumu palīdz norādīt, cik bieži nepieciešamas pārbaudes. Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, iespējams, vajadzēs izmeklēt biežāk. Regulāras pārbaudes ļauj laicīgi diagnosticēt dzemdes kakla pārmaiņas. Tomēr fakts, ka atklāts CPV vai displāzija, nenozīmē, ka noteikti attīstīsies vēzis.
Kas var inficēties ar cpv?
CPV var iegūt ikviens, kas ir seksuāli aktīvs vai kam ir ciešs ādas kontakts ar partneri, kurš ir vīrusa nēsātājs. Savukārt jebkurš infekcijas pārnēsātājs var nodot vīrusu savam partnerim seksuālu attiecību laikā – neatkarīgi no tā, vai notiek orālais, anālais sekss vai cits dzimumorgānu kontakts.
cpv ietekme sievietēm
Vislielāko risku CPV rada sievietēm un personām, kuras dzimušas ar sievietes anatomiju, jo augsta riska CPV veidi, ja netiek ārstēti, var progresēt pāri ļaundabīgam audzējam dzemdes kaklā. Pārbaudes ar citoloģiskajiem testiem un CPV noteikšana ļauj atklāt pirmsvēža izmaiņas un novērst vēža attīstību. Daži nekaitīgie CPV paveidi sievietēm var izraisīt dzimumorgānu kārpas.
cpv ietekme vīriešiem
Vīriešiem un personām, kurām dzimšanas brīdī noteikta vīriešu dzimuma anatomija, CPV parasti rada mazāku veselības apdraudējumu. Ja cilvēks ir vīrietis, CPV var veidot dzimumorgānu kārpas, bet lielākā daļa infekciju pāriet bez ārstēšanas. CPV dažkārt var būt saistīts ar audzējiem dzimumloceklī, anālajā apvidū, galvas vai kakla rajonā, taču šādi gadījumi sastopami reti. Tādēļ vīriešiem CPV vai citoloģiskās pārbaudes parasti nav nepieciešamas. Imūnsistēmas vājuma gadījumā, piemēram, HIV infekcijas laikā, organismam kļūst grūtāk cīnīties ar CPV. Vīriešiem, kas dzimumattiecības uztur ar citiem vīriešiem, var būt paaugstināts risks inficēties ar onkogēniem CPV tipiem, kas var veicināt vēža attīstību. Šādā gadījumā ārsts var ieteikt anālā apvidus citoloģisko pārbaudi, kas gan pašus vīrusus neuzrāda, bet ļauj atklāt šūnu izmaiņas. Neskatoties uz dzimumorgānu uzbūvi, būtiski ir ierobežot CPV izplatību ar vakcināciju un drošākas seksuālās uzvedības ievērošanu.
Cik izplatīts ir cpv?
CPV ir biežākā seksuāli transmisīvā infekcija Latvijā. Katru gadu vairāki tūkstoši cilvēku saslimst ar šo vīrusu. Speciālisti norāda, ka lielākā daļa seksuāli aktīvo cilvēku, kuri nav saņēmuši vakcīnu pret CPV, kādā dzīves posmā ar šo infekciju sastapsies. Nereti infekcija noris bez simptomiem, tāpēc daudzos gadījumos cilvēki nemaz nezina par saslimšanu.
cpv simptomi un cēloņi
Kādi ir cpv simptomi?
Dzimumorgānus skarošais CPV vairumā gadījumu neizraisa acīmredzamas pazīmes. Ja simptomi parādās, visbiežāk tie ir dzimumorgānu kārpas, kas izskatās kā raupji pumpi ar ziedkāpostiem līdzīgu struktūru. Šie veidojumi var parādīties nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem pēc inficēšanās. Dzimumorgānu kārpas ir lipīgas tāpat kā citas CPV formas, taču nav veselībai bīstamas. Augsta riska CPV tipi parasti simptomus nerada, līdz nav izveidojies ļaundabīgs process. Dzemdes kakla vēzis ir visbiežākais ar CPV saistītais audzējs, retāk sastopami:
- anālā apvidus vēzis,
- dzimumlocekļa vēzis,
- rīkles vēzis,
- maksts vēzis,
- vulvas vēzis.
Taču arī tad, ja konstatēts augsta riska CPV, tas vēl nenozīmē vēža attīstību.
Kā notiek cpv pārnese?
Dzimumorgānu CPV izplatās galvenokārt caur ciešu ādas kontaktu seksuālu attiecību, orālā vai anālā seksa laikā. Inficēšanās var notikt, ja dzimumorgāni (tai skaitā ārējie dzimumorgāni, maksts, dzemdes kakls, dzimumloceklis, sēklinieku maisiņš, taisnā zarna, anālā atvere) nonāk kontaktā ar kādu no šīm ķermeņa vietām vīrusa nēsātājam. Vīruss mēdz tikt nodots arī caur roku saskari ar dzimumorgāniem, piemēram, ievietojot pirkstu vai veicot manuālu stimulāciju, lai gan šis ceļš ir retāk sastopams un mazāk izpētīts.
Vai cpv ir viegli izplatāms?
CPV ļoti ātri izplatās, galvenokārt tāpēc, ka tam nav nepieciešams apmainīties ar organisma šķidrumiem. Vīruss pārnēsājas pat tad, ja nekādu izdalījumu nav, seksuālo kontaktu laikā vai tikai saskares ar ādu gadījumā. Partneris var inficēties arī tad, ja ārēji simptomi nav manāmi.
cpv diagnostika un izmeklējumi
Kādi izmeklējumi tiek veikti cpv noteikšanai?
Veselības aprūpes sniedzēji bieži var diagnosticēt dzimumorgānu kārpas vizuāli. Augsta riska CPV formas simptomus neizraisa, tāpēc infekciju atklāj skrīninga izmeklējumos – piemēram, veicot citoloģisko testu vai CPV analīzi.
- PAP tests: Paredzēts dzemdes kakla vēža un pirmsvēža šūnu izmaiņu noteikšanai, ko izraisa CPV. Lielākajā daļā gadījumu dzemdes kakla vēzi rada tieši augsta riska CPV paveidi.
- CPV tests: Ļauj atklāt augsta riska vīrusa tipus, kuri var izraisīt dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju, ja laikus netiek ārstēti. Latvijā šis tests tiek izmantots sievietēm, lai noteiktu inficēšanos ar riskantajiem vīrusa paveidiem. Citas zonas, piemēram, ārējie dzimumorgāni, maksts, dzimumloceklis, sēklinieku maisiņš, taisnā zarna vai anālā atvere, ar ļaundabīgiem procesiem saistītas daudz retāk, tādēļ atsevišķu CPV skrīningu tām neveic.
Papildus CPV vai citoloģiskiem testiem var izmantot citas metodes šūnu izmaiņu atklāšanai, kas var būt sekas CPV infekcijai:
- Kolposkopija: Ārsts var nozīmēt šo izmeklējumu, ja citoloģiskajā pārbaudē konstatētas izmaiņas vai CPV testā ir pozitīvs rezultāts. Izmeklējumā ar īpašu optisku ierīci tiek palielināts dzemdes kakla attēls, kas palīdz ieraudzīt patoloģiskas šūnas. No tām var paņemt paraugu laboratoriskai pārbaudei (biopsijai).
- Vizuāla apskate ar etiķskābes šķīdumu (VIA): Šī metode tiek pielietota tajos reģionos, kur nav pieejami regulāri PAP vai CPV testi. Šajā analīzē ārsts uzklāj etiķskābi uz dzemdes kakla, un neparastās šūnas iegūst baltu nokrāsu, padarot tās vieglāk pamanāmas.
Kā tiek ārstēts cilvēka papilomas vīruss?
Ārstēšana neiznīcina vīrusu pilnībā, bet ļauj noņemt redzamās kārpas vai izmainītās šūnas dzemdes kaklā. Lietotās ārstniecības metodes var ietvert:
- Krioterapija: Kārpu vai patoloģisku šūnu sasaldēšana ar šķidro slāpekli.
- Cilpveida elektroizgriešanas procedūra (LEEP): Īpašas cilpas palīdzību izņem kārpas vai izmainītās šūnas dzemdes kaklā.
- Elektrokauterizācija: Kārpu izdedzināšana ar elektrisko strāvu.
- Lāzerterapija: Skarto vietu noārdīšana ar intensīvu gaismas staru palīdzību.
- Audu izgriešana ar auksto nazi: Noņem konusveida audu fragmentu dzemdes kaklā, ja tur ir patoloģiskas šūnas.
- Recepšu krēmi: Medikamentozu ziedu uzklāšana tieši uz kārpām, piemēram, ar imikvimodu vai podofilotoksīnu.
- Trihloretiķskābe: Uzklāšanas process, kas ķīmiski likvidē kārpas.
Tikai nelielai daļai ar augsta riska CPV inficētu cilvēku šūnu izmaiņas attīstās stingri ārstējamas.
Ieteikumi cpv riska mazināšanai
Profilaktiska medicīniskā uzraudzība un atbildīga seksuālā uzvedība palīdz būtiski samazināt CPV pārnešanas iespēju.
Vai cpv var novērst?
Vienīgais pilnīgi drošais veids, kā izvairīties no CPV, ir atturēties no dzimumattiecībām. Daudziem šāds mērķis nav piemērojams, tādēļ būtiskāk ir samazināt infekcijas riskus un novērst dzemdes kakla vēža attīstību, saglabājot pilnvērtīgu intīmo dzīvi. Riska samazināšanai jāievēro šādi principi:
- Vakcinācija pret CPV. Optimālākais aizsardzības veids ir vakcinācija pirms seksuālās dzīves uzsākšanas. Latvijā pieejama CPV vakcīna, kas pasargā no vīrusa paveidiem, kas izraisa gan dzemdes kakla vēzi, gan dzimumorgānu kārpas. Vakcinācija ieteicama no 9 līdz 45 gadu vecumam un palīdz novērst saslimšanu ar tiem CPV tipiem, ar kuriem vēl nav bijis kontakta. Konsultējieties ar ģimenes ārstu par vakcinācijas aktualitāti tieši jums.
- Regulāri skrīninga izmeklējumi. Laicīga CPV un šūnu izmaiņu atklāšana ļauj novērst dzemdes kakla vēzi. PAP pārbaudes ieteicams sākt no 21 gada vecuma, un to biežums ir atkarīgs no rezultātiem – reizi gadā, reizi trīs gados vai biežāk. No 30 līdz 65 gadiem var veikt tikai PAP testu, CPV testu vai abus kopā. Pēc 65 gadu vecuma par nepieciešamajām pārbaudēm konsultējieties ar ārstu.
- Droša dzimumdzīve. Prezervatīvi un mutiski barjerlīdzekļi samazina inficēšanās iespēju, kaut arī tie nespēj pilnībā novērst CPV pārnešanu, jo vīruss izplatās caur ādu. Precīza barjerlīdzekļu lietošana ikreizējās dzimumattiecībās tomēr būtiski mazina risku.
- Partnera aizsardzība. Informējiet partneri, ja jums konstatēts CPV, lai viņš arī varētu laikus veikt pārbaudes. Dažos gadījumos, piemēram, ārstējot dzimumorgānu kārpas vai augsta riska CPV, jāapsver dzimumattiecību pārtraukšana līdz ārstēšanas beigām. Par nepieciešamajiem piesardzības līdzekļiem konsultējieties ar ārstu.
Prognoze un nākotnes perspektīvas
Vai cpv var pilnībā izārstēt?
Nē, CPV nav iespējams izskaust ar ārstēšanu. Tomēr organisma imūnsistēma pārsvarā ir spējīga kontrolēt šo vīrusu, un lielākajā daļā gadījumu (ap 90%) CPV infekcija izzūd viena vai divu gadu laikā.
Vai cpv saglabājas lipīgs visu dzīvi?
Ne vienmēr. Infekcija ir lipīga tik ilgi, kamēr cilvēka organismā ir vīruss — neatkarīgi no simptomu esamības. Pat ja dzimumorgānu kārpas pazudušas, CPV vēl saglabājas organismā, un to var nodot citiem, līdz imūnsistēma to iznīcina. Vīrusa izzušanas gadījumā cilvēks vairs nav infekciozs.
Ārste dermatoveneroloģe un seksuālās veselības izglītotāja, kura specializējas seksuāli transmisīvo infekciju (STI) diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē. Sanda cenšas sniegt uzticamu un saprotamu informāciju, kas palīdz cilvēkiem rūpēties par savu veselību un mazināt sabiedrībā valdošos tabu.
Sanda Meijere ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet dermatoveneroloģijas rezidentūru turpināja Parīzes Universitātē. Darbojoties klīniskajā praksē, viņa palīdzējusi tūkstošiem pacientu pārvarēt STI, tāpēc lieliski izprot, cik svarīga ir sabiedrības izglītošana par infekciju profilaksi un ārstēšanu.
