Tonzilīts ir infekcijas slimība, kas ietekmē mandeles – divas audu masas kakla aizmugurē. Mandeles darbojas kā filtrs, aizturot mikroorganismus, kas citādi varētu iekļūt elpceļos un radīt iekaisumu. Tās ražo arī antivielas cīņai pret infekciju. Dažkārt mandeles var tikt pārslogotas ar baktērijām vai vīrusiem, kā rezultātā tās uzbriest un iekaist. Tonzilīts ir bieži sastopams, īpaši bērniem, un var parādīties vienreiz vai vairākas reizes noteiktā laika periodā.
Tonzilīta veidi
- Akūts tonzilīts. Parasti simptomi ilgst 3–4 dienas, taču var saglabāties līdz divām nedēļām.
- Atkārtots tonzilīts. Šis stāvoklis nozīmē, ka slimība parādās vairākas reizes gadā.
- Hronisks tonzilīts. Tas ir ilgstošs mandeļu iekaisums.
Tonzilīta simptomi
Galvenie tonzilīta simptomi ir iekaisušas un pietūkušas mandeles, kas dažkārt var izraisīt apgrūtinātu elpošanu caur muti. Citi simptomi var būt:
- Rīkles sāpes vai jutīgums
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra
- Sarkanas mandeles
- Balts vai dzeltens aplikums uz mandeļu virsmas
- Sāpīgas čūlas vai pūslīši kaklā
- Galvassāpes
- Apetītes zudums
- Auss sāpes
- Rīšanas grūtības
- Pietūkuši limfmezgli kakla vai žokļa rajonā
- Drebuļi
- Neprijams elpas aromāts
- Balss aizsmakums vai vājums
- Kakla stīvums
Simptomi bērniem
Bērniem papildus var novērot:
- Vēdersāpes
- Vemšana
- Pastiprinātu siekalu tecēšanu
- Nelabprātību ēst vai dzert
Tonzilīta cēloņi
Tonzilītu var izraisīt gan bakteriālas, gan vīrusu infekcijas. Precīzu iemeslu noteikšana ir svarīga, jo pareiza ārstēšana atkarīga no ierosinātāja. Vīrusu tonzilīts bieži radušās šādu vīrusu dēļ:
- Adenovīrusi
- Gripas vīrusi
- Epšteina–Barra vīruss
- Paragripas vīrusi
- Enterovīrusi
- Herpes simplex vīruss
- HIV
Kopumā vīrusu izraisīts tonzilīts sastopams biežāk un ir vieglāks nekā bakteriālais, veidojot apmēram 70% gadījumu. Šai tonzilīta formai nav nepieciešama ārstēšana ar antibiotikām. Dažkārt Epšteina–Barra vīruss izraisa mononukleozi, kurai raksturīgs nogurums, temperatūra, muskuļu sāpes un apetītes trūkums. Atsevišķos gadījumos novēro izsitumus, paātrinātu pulsu un asiņošanu no deguna. Ja ir aizdomas par mononukleozi, nepieciešama ārsta diagnosticēšana. Lai gan slimība reti ir bīstama dzīvībai, pēc diagnozes uzstādīšanas rekomendēts izvairīties no sporta, līdz pilnīgi izveseļojaties, lai nepieļautu liesas plīsumu. Bakteriālo tonzilītu visbiežāk izraisa Streptococcus baktērijas, kas var būt arī angīnas ierosinātājas. Retāk mandeļu iekaisumu var radīt Staphylococcus aureus vai citas baktērijas. Šīs infekcijas parasti ārstē ar antibiotikām. Dažos gadījumos bakteriālais tonzilīts izraisa komplikācijas – piemēram, peritonzilāru abscesu, kad netālu no mandeles veidojas strutas, kas bīda to kakla centrālās daļas virzienā. Tas var būt ļoti sāpīgi, reizēm traucējot atvērt muti. Šādā situācijā ārsts var veikt procedūru abscesa likvidēšanai.
Tonzilīts un angīna
Angīna un tonzilīts bieži attīstās vienlaikus. Ja diagnosticēta angīna, ir liela iespējamība, ka rasties var arī tonzilīts. Tomēr tonzilīts ne vienmēr nozīmē angīnu. Lai apstiprinātu angīnu, ārsts veic kakla uztriepes testu, kas nosaka streptokoku klātbūtni. Bez mandeļu pietūkuma tipiski angīnas simptomi ir temperatūras paaugstināšanās, palielināti kakla limfmezgli, sarkanas plankumi aukslēju rajonā un baltas svītras kakla aizmugurē. Var rasties slikta dūša, galvassāpes, vēdersāpes un izsitumi. Ja līdz ar tonzilītu ir iesnas vai klepus, angīna visticamāk nav. Biežas angīnas epizodes var būt indikācija mandeļu izņemšanai.
Vai tonzilīts ir lipīgs?
Pats tonzilīts nav tieši lipīgs, taču izraisošie mikroorganismi var tikt nodoti citam cilvēkam. Bakteriālais tonzilīts izplatās caur siekalām, tostarp elpceļu pilieniem. Vīrusi, kas izraisa tonzilītu, izplatās ar dažādiem paņēmieniem – saskaroties ar piesārņotām virsmām, piemēram, durvju rokturiem vai telefonam. Daži no vīrusiem, piemēram, gripas vīrusi, tiek pārnesti ar gaisa pilieniem, citi (tostarp Epšteina–Barra) – caur siekalām vai, HIV gadījumā, dzimumkontakta ceļā.
Tonzilīta riska faktori
Pastāv vairāki apstākļi, kas palielina iespējamību saslimt ar tonzilītu:
- Vecums. Bērni biežāk slimo ar tonzilītu nekā pieaugušie. Mazā vecumā mandeles ir būtiska imūnsistēmas sastāvdaļa, taču ar gadiem to nozīme samazinās, tādēļ pieaugušajiem saslimšanas risks ir mazāks. Bērniem vecumā no 5 līdz 15 gadiem biežāk novēro baktēriju izraisītu tonzilītu, kamēr vīrusu tonzilīts vairāk raksturīgs pavisam maziem bērniem. Riska grupa ir arī vecāka gadagājuma cilvēki.
- Mikroorganismu ietekme. Bērni daudz laika pavada kopā ar citiem bērniem izglītības iestādēs vai nometnēs, kur infekcijas vieglāk izplatās. Pieaugušie, kas bieži kontaktējas ar maziem bērniem (piemēram, pedagogi), arī ir pakļauti augstākam riskam.
- Laikapstākļi. Zinātniskie pētījumi apstiprinājuši, ka vides apstākļi ietekmē tonzilīta biežumu. Siltākos laika apstākļos un pieaugot gaisa piesārņojumam slimības risks palielinās. Mitrums, šķiet, neietekmē saslimstības biežumu.
- Imūno šūnu īpatnības. Atsevišķiem cilvēkiem mēdz biežāk piemeklēt atkārtots bakteriāls mandeļu iekaisums. Ir pētījumi, kas norāda – ķermeņa aizsargšūnu darbība var noteikt saslimšanas risku.
Tonzilīta diagnostika
Tikšanās laikā ārsts apskatīs kaklu, lai noteiktu vai mandeles ir apsārtušas, pietūkušas vai pārklātas ar strutām. Tiks mērīta ķermeņa temperatūra, kā arī apsekotas ausis un deguns infekcijas pazīmju noteikšanai. Palpējot kakla sānu rajonu, ārsts pārbauda limfmezglu palielināšanos un sāpīgumu. Lai precizētu diagnozi, var būt nepieciešami papildu izmeklējumi:
- Kakla uztriepe. Tiek veikts izmeklējums siekalās un kakla gļotādā, lai noteiktu streptokoku baktēriju klātbūtni. Tampons tiek viegli pārvilkts pa kakla aizmuguri. Procedūra ir nepatīkama, bet nesāpīga, un atbilde parasti pieejama 10–15 minūšu laikā. Ja nepieciešams laboratorijas apstiprinājums, to rezultāti būs dažās dienās. Ja tests ir negatīvs, slimību, visticamāk, izraisījis vīruss.
- Asins analīze. To sauc par pilno asins ainu, kuras ietvaros meklē augstu vai zemu asins šūnu skaitu, lai noteiktu, vai iekaisuma iemesls ir baktērija vai vīruss.
- Izsitumu pārbaude. Ārsts apskatīs, vai uz ādas nav skarlatīnai raksturīgs izsitums, kas saistīts ar streptokoku infekciju.
Tonzilīta komplikācijas
Komplikācijas galvenokārt rodas, ja iekaisumu izraisījusi bakteriāla infekcija. Tās var būt:
- Abscess pie mandeles (peritonzilārs abscess)
- Vidusauss iekaisums
- Mandeļu akmeņi jeb nogulsnes uz mandeles, kas rada nepatīkamu elpu
- Elpošanas traucējumi vai elpošanas apstāšanās miega laikā (obstruktīva miega apnoja)
- Mandeļu celulīts jeb infekcija, kas izplatās apkārtējos audos
Tonzilīta ārstēšana
Ārstēšanas taktika tiek izvēlēta atkarībā no slimības iemesla.
Medikamentozā terapija. Ja konstatēts, ka iekaisumu pamatā ir baktērijas, paredzēta ārstēšana ar antibiotikām. Šos medikamentus var ievadīt vienreizējā injekcijā vai lietot tabletēs vairākas dienas. Jūtama uzlabošanās iespējama pāris dienu laikā, taču jālieto visas ārsta izrakstītās zāles, lai izvairītos no recidīva.
Ārstēšana mājas apstākļos. Ja tonzilītu izraisījis vīruss, ar antibiotikām rezultāts nav gaidāms, organisms cīnās pats. Simptomu atvieglošanai ieteicams:
- Atpūsties pietiekami.
- Dzert siltus vai ļoti aukstus šķidrumus, lai mazinātu sāpes kaklā.
- Izvēlēties viegli sakošļājamu ēdienu, piemēram, želeju, saldējumu vai ābolu mērci.
- Lietot gaisa mitrinātāju vai tvaika ierīci telpā.
- Skalot kaklu ar siltu sālsūdeni.
- Sūkāt pastilas ar benzokaīnu vai citiem pretsāpju līdzekļiem kaklam.
- Lietot bezrecepšu pretsāpju medikamentus, piemēram, paracetamolu vai ibuprofēnu.
Tonzilektomija. Tā kā mandeles ir imūnsistēmas sastāvdaļa, ārsta mērķis ir tās saglabāt. Tomēr, ja mandeļu iekaisums ir pastāvīgs vai atkārtojas, vai arī tās izraisa elpas un ēšanas traucējumus, iespējama mandeļu izņemšanas operācija jeb tonzilektomija. Šī procedūra bija biežāka iepriekš, taču tagad to nosaka tikai noteiktos gadījumos: ja gada laikā iekaisums atkārtojies vairāk nekā septiņas reizes, četri līdz pieci gadījumi ik gadu divus gadus pēc kārtas vai vismaz trīs reizes gadā trīs gadus pēc kārtas. Sākumā mandeles parasti izņem ar asu instrumentu, sauktu par skalpeli, bet iespējamas arī citas metodes (piemēram, lāzers, radio viļņi, ultraskaņa vai elektroķirurģija). Par atbilstošāko variantu jālemj ar ārstu.
Atsākšanās pēc tonzilektomijas. Tonzilektomija ir dienas stacionāra procedūra, kas ilgst mazāk nekā stundu. Pāris stundas vēlāk pacients var doties mājās. Pilnīga atveseļošanās ilgst septiņas līdz desmit dienas. Pēc operācijas iespējamas sāpes kaklā, ausīs, žoklī un kaklā. Ārsts nozīmēs atbilstošus pretsāpju līdzekļus. Ārstēšanās laikā jāatpūšas un jāuzņem daudz šķidruma, bet pirmajā diennaktī jāizvairās no piena produktiem. Iespējams neliels temperatūras paaugstinājums un nedaudz asiņu no deguna vai mutes. Ja temperatūra pārsniedz 38,9 °C vai mutē/par degunu parādās sārti sarkanas asinis, nekavējoties jāgriežas pie ārsta.
Tonzilīta profilakse
Lai mazinātu iespēju saslimt ar tonzilītu, ieteicams ievērot šādus drošības pasākumus:
- Bieži mazgāt rokas.
- Nedalīties ar pārtiku, dzērieniem, galda piederumiem un personīgās higiēnas priekšmetiem, piemēram, zobu birstēm.
- Izvairīties no cieša kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir kakla sāpes vai tonzilīts.
Galvenās atziņas
Tonzilīts izpaužas ar mandeļu iekaisumu, kuru var izraisīt baktērijas vai vīrusi. Ir būtiski noteikt pamatcēloni, lai izvēlētos piemērotāko ārstēšanu. Lai arī slimība bieži sagādā diskomfortu, tā reti ir bīstama dzīvībai un vairumā gadījumu izzūd dažu dienu laikā ar atbilstošu atpūtu, šķidrumu un dažkārt ārsta nozīmētiem medikamentiem.
Tonzilīta biežāk uzdotie jautājumi
Cik ilgi ilgst tonzilīts?
Lielāko daļu vīrusu tonzilīta gadījumu iespējams pārslimot nedēļas laikā vai ātrāk. Ja izraisītājs ir baktērijas, situācija uzlabojas divu dienu laikā pēc antibiotiku uzsākšanas. Tomēr svarīgi lietot visu ārsta noteikto antibiotiku kursu, lai novērstu atkārtotu iekaisumu.
Kā visātrāk atgūties no mandeļu iekaisuma?
Simptomu atvieglošanai palīdz dažādi mājas paņēmieni: kakla skalojums ar sālsūdeni, silta tēja, pastilu sūkāšana vai bezrecepšu pretsāpju medikamenti, piemēram, paracetamols. Smagos gadījumos, ko izraisījušas baktērijas, nepieciešama ārstēšana ar antibiotikām – visbiežāk penicilīnu, lai pilnībā izārstētu infekciju. Tehniski ātrākais risinājums ir mandeļu izņemšana, taču to izmanto tikai īpašos gadījumos.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
