Laimas slimību izraisa baktērija Borrelia burgdorferi, kas tiek pārnesta cilvēkam ar inficētas briežērces kodienu. Parastās “meža ērces” vai “suņu ērces” šo infekciju neizplata.
Laimas slimības vēsture
Laima slimība jeb borelioze tika pirmo reizi atpazīta 1975. gadā, kad vairākiem bērniem Laimas apkaimē Konektikutas štatā un tuvākajās apdzīvotajās vietās tika diagnosticēts juvenīls reimatoīdais artrīts. Izpētē atklāts, ka šī artrīta uzliesmojums bija saistīts ar inficēto briežērču kodieniem.
Laimas slimības attīstības posmi
Laimas slimība var attīstīties vairākās stadijās, kas dažkārt pārklājas un var izraisīt izpausmes dažādās ķermeņa vietās, tostarp uz ādas, locītavās, sirdī vai nervu sistēmā. Tiek izdalīti šādi posmi:
- Agrīna lokalizēta Laimas slimība (1–4 nedēļas pēc inficēšanās)
- Agrīna izplatīta Laimas slimība (1–4 mēneši pēc inficēšanās)
- Vēla hroniska Laimas slimība (sākot no 4 mēnešiem, dažreiz pēc vairākiem gadiem)
Laimas slimības simptomi
Agrīnas stadijas pazīmes un simptomi
- Sārts izsitums vai ādas bojājums, kas pazīstams kā migrējošā eritēma
- Sākas ar nelielu sarkanu plankumu kodiena vietā, kas parādās 1–4 nedēļas pēc ērces kodiena.
- Laika gaitā plankums izplešas, izveidojot apaļas, ovālas vai retāk trīsstūra formas izsitumu.
- Var līdzināties mērķim, attēlojot sarkanu apli apkārt gaišākam centram.
- Izmērs atšķiras – no neliela plankuma līdz tādam, kas pārklāj visu muguras daļu.
- Ja slimība progresē, uz ķermeņa var parādīties vairāki izsitumi dažādās vietās.
- Paaugstināta temperatūra
- Galvassāpes
- Stingrs kakls
- Sāpes ķermenī un locītavās
- Nogurums
- Pietūkuši limfmezgli
Agrīni izplatītas Laimas slimības pazīmes
- Vairāki izsitumi dažādās ķermeņa daļās
- Sejas muskuļu vājums vai paralīze (pazīstams kā Bella paralīze)
- Sirds vadīšanas traucējumi vai citas sirds elektriskās sistēmas problēmas
- Rajoni ar nejutīgumu vai neparastām sajūtām (neiropātija)
Vēlas neārstētas Laimas slimības pazīmes
- Atkārtota locītavu pietūkšana (artrīts), kas bieži skar lielās locītavas, piemēram, ceļus
- Grūtības koncentrēties un domāt (“smadzeņu migla”, jeb encefalopātija)
- Nervu bojājumi visā ķermenī, tostarp ādā, muskuļos un iekšējos orgānos (polineiropātija)
Laimas slimības diagnostika
Veselības aprūpes speciālists diagnozi nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus:
- Specifiski simptomi
- Fiziskas pazīmes, piemēram, ādas izsitumi
- Vai ir bijusi uzturēšanās vietās, kurā iespējama saskare ar inficētām ērcēm
Tā kā ērču kodieni nereti ir nesāpīgi un neievērojami, daudzi cilvēki nezina, ka tikuši sakosti. Diagnozes apstiprināšanai tiek veikts asins tests:
- Ja pirmais asins tests ir negatīvs, papildu testēšana nav nepieciešama
- Pozitīva vai neskaidra rezultāta gadījumā tiek veikts atkārtots tests
- Diagnoze tiek uzstādīta tikai tad, ja ir saņemti divi pozitīvi (vai reizēm neskaidri) rezultāti
Laimas slimības ārstēšana
- Ārstēšanai lieto antibiotikas, biežāk doksiciklīnu vai amoksicilīnu
- Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no saslimšanas stadijas
- Jo agrāk tiek sākta ārstēšana, jo pilnīgāka atveseļošanās un ātrāka izveseļošanās
Arī grūtniecēm nepieciešama ārstēšana pret Laimas slimību.
- Nav pierādījumu, ka infekcija var tieši tikt nodota auglim
- Tāpat nav pārliecinošu datu par palielinātu spontāna aborta risku saistībā ar Laimas slimību
Kā rīkoties pēc ērces kodiena?
Ja esat sakosts, visefektīvāk noņemt ērci šādi:
- Ar trulu pinceti satveriet ērci iespējami tuvāk ādai un vienmērīgi velciet, līdz tā atbrīvojas
- Nespiediet un nesaspiediet ērces ķermeni, kā arī nepieļaujiet saskari ar plikām rokām – tā var inficēties ar baktērijām
- Kodiena vietu rūpīgi nomazgājiet ar ziepēm un ūdeni
- Neizmantojiet eļļas, petroleju vai aizdedzinātu priekšmetu, lai atbrīvotos no ērces
- Nesaspiediet ķermeni ne ar pirkstiem, ne ar pinceti
Vai var novērst saslimšanu ar Laimas slimību?
Lielākoties Laimas slimība tiek iegūta vēlajā pavasarī, vasarā vai agrā rudenī, kad nenobriedušas ērces ir visaktīvākās. Siltākos apgabalos ērču kodieni ziemas mēnešos ir reti.
Kur bieži sastopamas briežērces?
- Briežērces galvenokārt dzīvo mežos un tuvumā esošās pļavās
- Ērces īpaši bieži sastopamas vietās, kur meži robežojas ar pļavām, vai privātmāju teritorijās, kur bieži uzturas brieži
- Saules apspīdētās zālēs ērces ilgstoši neizdzīvo, jo tās izžūst un iet bojā
Ērces, kas izplata Laimas slimību
- Tikai aptuveni 1% briežērču pārnēsā Laimas slimības izraisītājus, taču atsevišķos reģionos šis procents pārsniedz 50
- Lielākā daļa inficēto ērču ir sastopamas Ziemeļaustrumeiropā, augšējā Vidusrietumu reģionā un piekrastes zonās
- Melno kāju ērces ar slimību var inficēties arī no citiem dzīvniekiem, piemēram, pelēm, cirslīšiem vai atsevišķām vāverēm
Kā izvairīties no ērces kodiena?
Šie ieteikumi palīdzēs samazināt risku:
- Līdzekļi pret ērcēm:
- Apģērbu var apstrādāt ar permetrīnu, kas nopērkams dārza un mājas preču veikalos
- Izmantojiet repelentus ar DEET sastāvā – tos var uzklāt uz apģērba vai uz ādas
- Pirms lietošanas rūpīgi izlasiet instrukciju un nepārsniedziet ieteicamo devu, jo pārdozēšana var būt kaitīga
- Piemērota apģērba izvēle:
- Uzvelciet bikses un krekla ar garām piedurknēm, kas cieši pieguļ potītēm un plaukstas locītavām
- Lietojiet cepuri, salieciet bikšu galus zeķēs un izvēlieties apavus, kas nosedz visu pēdu
- Priekšroku dodiet gaišajiem apģērbiem, lai ērces būtu vieglāk pamanāmas
- Ievērojiet piesardzību dabā:
- Pārvietojieties celiņu vidū, izvairoties no saskares ar augiem un koku zariem
- Ērču meklēšana un aizvākšana:
- Pēc uzturēšanās riskantās vietās kārtīgi pārbaudiet ķermeni un noskalojieties dušā ar sūkli
- Lai iznīcinātu ērces uz apģērba, žāvējiet to žāvētājā 15 minūtes – augstā temperatūrā ērces iet bojā
- Aizsardzība mājās:
- Mājdzīvnieki var ienest ērcēm piesārņotus augus mājā – konsultējieties ar veterinārārstu par profilakses metodēm suņiem un kaķiem
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
