Vai esat pamanījusi rozā izdalījumus uz apakšveļas vai, veicot intīmo higiēnu? Šajā rakstā tiek skaidrots, kas ir sārtie izdalījumi un kādi var būt to galvenie cēloņi, izmantojot speciālistu rekomendācijas.
- Rozā izdalījumi parasti rodas, ja svaigas asinis sajaucas ar dabīgiem maksts izdalījumiem.
- Rozā nokrāsas izdalījumiem var būt dažādi izcelšanās iemesli, piemēram, bojājumi ārējo dzimumorgānu apvidū, mikroplaisas vai nobrāzumi maksts un dzemdes kakla gļotādā, kā arī dzemdes veidojumi.
- Sārtie izdalījumi var parādīties menstruāciju sākumā vai beigās, hormonālās kontracepcijas lietošanas laikā, pēc dzimumakta vai pēcdzemdību periodā.
- Bieži šādi izdalījumi nerada draudus veselībai, tomēr jebkuru neskaidrību gadījumā ieteicams konsultēties ar ārstu.
Kas ir rozā izdalījumi?
Dabiskie maksts izdalījumi ir normāla organisma parādība. Tie lielākoties sastāv no ūdens un ietver jebkuru nesaistītu ar menstruācijām šķidrumu vai gļotas, ko ražo maksts un dzemdes kakla dziedzeri visa cikla laikā. Izdalījumi palīdz uzturēt maksts tīrību, mitrumu un aizsargā pret infekcijām. Parasti sieviete labi zina savas organismā ierastās pārmaiņas, tādēļ rozā izdalījumi var radīt jautājumus. Visbiežāk šādas izmaiņas vērojamas, kad svaigas asinis sajaucas ar izdalījumiem. Svaigas asinis ir gaišākas, bet laikam ejot un oksidējoties kļūst tumšākas, tādēļ menstruāciju beigās izdalījumiem var būt brūngana nokrāsa.
No kurienes rodas asinis?
Asinis var izdalīties no vairākām vietām – ārējiem dzimumorgāniem, maksts, dzemdes kakla vai pašas dzemdes. Tālāk uzskaitīti biežākie rozā izdalījumu iemesli:
Cik ilgi šādi izdalījumi var saglabāties?
Ilgums atkarīgs no konkrētā iemesla. Piemēram, neliels asiņošanas daudzums var rasties menstruāciju sākumā vai arī pēcdzemdību periodā, kad sārtie izdalījumi var saglabāties līdz pat divpadsmit dienām. Visbiežāk rozā izdalījumi ir īslaicīgi un saistīti ar nesen notikušiem procesiem vai faktoriem.
Vai sāpes ir normālas?
Pie menstruācijām sāpes un rozā izdalījumi tiek uzskatīti par normu. Ja izdalījumi vērojami cikla sākumā vai laikā un tos pavada sāpīgums, tas var būt dabisks process. Zināms, ka vairāk nekā puse sieviešu izjūt sāpes vienu līdz divas dienas ap menstruāciju periodu.
Kādi izdalījumi tiek uzskatīti par normāliem?
Normālie maksts izdalījumi var būt caurspīdīgi, viegli iedzelteni vai balti, kā arī šo toņu kombinācija. Menstruāciju laikā izdalījumos var būt asinis, tāpēc tie var būt koši sarkani, brūngani, tumši sarkani vai rozā.
Kādi faktori veicina rozā izdalījumus?
Asinis izdalījumos ne vienmēr norāda uz menstruācijām – rozā izdalījumus var izraisīt dažādi citi iemesli:
- Ārējo dzimumorgānu zona: brūces vai bojājumi uz vulvas var izraisīt asiņošanu, kas, sajaucoties ar maksts izdalījumiem, iegūst rozā krāsu. Tas iespējams pēc skūšanās, vaksācijas, intensīvas fiziskas slodzes dēļ berzes vai viegla kairinājuma.
- Maksts un dzemdes kakls: nelielas plaisas vai nobrāzumi pēc dzimumakta ir izplatīta parādība, jo maksts audi ir jutīgi, un, ievadot dažādus priekšmetus, iespējami mikrobojājumi vai kairinājums. Tas var izraisīt rozā izdalījumus. Sīki izaugumi maksts vai dzemdes kaklā arī var radīt nelielu asiņošanu, savukārt dažas seksuāli transmisīvas infekcijas, piemēram, hlamīdijas vai gonoreja, provocē kairinājumu un izdalījumus ar rozā nokrāsu. Tāpat maksts iekaisuma stāvokļi, piemēram, baktēriju vaginoze vai sēnīšu infekcija, var izraisīt iekaisumu un attiecīgi arī izmaiņas izdalījumu krāsā.
- Dzemde: starpmenstruāla asiņošana nereti var liecināt par labdabīgiem dzemdes izaugumiem, kas vairumā gadījumu nav veselībai bīstami.
Dažkārt arī aizcietējumi vai hemoroīdi, kas ir asiņojoši asinsvadi anālās atveres apkārtnē, rada rozā izdalījumus tīroties. Ja tiek pamanīti izdalījumi no maksts vai tūpļa ar rozā nokrāsu, tas nereti nav satraucoši, taču neskaidrību gadījumā ir vērts vērsties pie ārsta.
Rozā izdalījumi var parādīties jebkurā cikla laikā
Ja tie vērojami pirms vai pēc menstruācijām, bieži ir vienkāršs izskaidrojums – neliels asiņu daudzums sajaucies ar izdalījumiem. Ovulācijas laikā, kad olnīcas atbrīvo olšūnu, paaugstinās estrogēna līmenis, kas izraisa dzemdes gļotādas sabiezēšanu, gatavojoties iespējamai grūtniecībai. Pēc ovulācijas, ja grūtniecība nav iestājusies, estrogēna daudzums samazinās, radot vieglu asiņošanu jeb tā saucamo „smērēšanos”, kas kopā ar izdalījumiem var izskatīties rozā.
Esmu mainījusi kontracepcijas metodi
Ja lietojat hormonālo kontracepciju – piemēram, tabletes vai ilgstošas iedarbības līdzekļus (dzemdes spirāle, implanti), iespējama neliela asiņošana ārpus menstruāciju laika. Izdalījumus ar rozā toni var izraisīt arī vairākas infekcijas, tai skaitā seksuāli transmisīvas slimības, piemēram, hlamīdijas, gonoreja vai herpes. Šīs infekcijas izraisa dzemdes kakla iekaisumu (cervicītu), maksts iekaisumu (vaginītu), bieži saistītu ar baktēriju vaginozi, sēnīšu infekciju vai trihomonozi, kā arī iegurņa orgānu iekaisuma slimību – infekciju, kas aptver dzemdi, olvadu un olnīcas. Ja nesen bijis dzimumakts, maksts sausums vai berze var radīt gļotādas bojājumus un asiņošanu pēc tā. Pirms un pēcmenopauzes vecuma sievietēm rozā izdalījumi pēc dzimumakta var liecināt par maksts atrofiju – stāvokli, kad gļotāda kļūst sausāka un plānāka estrogēna trūkuma dēļ. Šim stāvoklim ir dažādas ārstēšanas iespējas – hormonu terapija, lubrikanti un mitrinoši līdzekļi. Ja pastāv iespēja, ka esat stāvoklī vai mēģināt ieņemt bērnu, dažas sievietes ovulācijas vai implantācijas laikā piedzīvo vieglas sāpes un rozā izdalījumus. Šo procesu sauc par implantācijas asiņošanu, kad apaugļota olšūna piestiprinās dzemdes gļotādai, radot nelielu asiņošanu, kas redzama rozā izdalījumu veidā. Rozā izdalījumi var parādīties arī pēc dzemdībām kā normāla pēcdzemdību atveseļošanās sastāvdaļa. Šajā periodā var būt lohija – izdalījumi, kas sastāv no asinīm, gļotām un dzemdes audiem. Sākotnēji lohija ir izteikti sarkana un smaga, pēc apmēram nedēļas kļūst gaišāka, ūdeņaināka ar rozā vai brūnu nokrāsu, un šis posms ilgst četras līdz divpadsmit dienas. Pēdējā fāzē izdalījumi kļūst krēmīgi, dzeltenīgi balti un var saglabāties līdz sešām nedēļām. Ja rodas aizdomas par neparastiem izdalījumiem pēc dzemdībām, nepieciešama ārsta konsultācija.
Kad būtu jāuztraucas par rozā izdalījumiem?
Lai gan visbiežāk šādi izdalījumi nav kaitīgi, ir svarīgi saprast, kad tie var liecināt par nopietnāku veselības problēmu. Piemēram, asiņošana starp menstruācijām kopā ar citiem simptomiem, piemēram, sāpēm urinējot vai dzimumakta laikā, nepatīkamu smaku vai sāpēm vēdera lejasdaļā, prasa mediķa vērtējumu. Dzemdes kakla vai maksts iekaisumi var izraisīt rozā izdalījumus. Dzemdes kakla iekaisums bieži pārsteidz pēc dzimumakta, bet maksts iekaisuma iemesls nereti ir baktēriju vai sēnīšu infekcijas. Iegurņa iekaisuma slimība, kas skar dzemdi, olvadus un olnīcas, var radīt rozā izdalījumus. Maksts atrofija, ko raksturo sausums un trauslums, var veicināt asiņošanu, īpaši, ja esat tuvu menopauzei. Šajā gadījumā ārstēšanas iespējas ir gan hormonālas, gan nehormonālas. Lielākoties rozā izdalījumu cēlonis ir viegli skaidrojams un ārstējams, īpaši, ja tie parādās tikai pirms vai pēc menstruācijām. Taču, ja tie novērojami cikla vidū un parādās kopā ar citiem simptomiem, piemēram, sāpēm urinācijas vai dzimumakta laikā, nepatīkamu aromātu vai sāpēm vēderā, jāapmeklē ārsts, lai izslēgtu nopietnas problēmas. Ilgstošu izdalījumu, papildu sāpju, dedzināšanas, niezes vai aizdomu par grūtniecību gadījumā jāvēršas pie ārsta.
Stresa ietekme var novest pie asiņošanas starp menstruācijām, jo paaugstināts kortizola līmenis ietekmē hormonu balansu un cikla regulāciju. Tas var izraisīt vieglākas, vēlākas vai pat pilnībā iztrūkstošas menstruācijas. Ja menstruāciju asinis ir rozā un šķidras, tas bieži novērojams vieglākās cikla dienās vai arī ja estrogena daudzums samazināts pirmsmenopauzē. Sārtie izdalījumi cikla vidū bieži mēdz būt ovulācijas laikā, taču tos var ietekmēt daudzi citi faktori, tostarp stress, kontracepcijas maiņa kā arī starpmenstruāla asiņošana pēc dzimumakta. Jebkādu neskaidrību gadījumā viss drošāk ir konsultēties ar ārstu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
