Matu mati ir daudz sarežģītāki, nekā sākotnēji šķiet. Saknē ir jūtama to kustība vai stiepšanās, tie aizsargā ādu un uztver tādas daļiņas kā putekļi ap acīm un ausīm. Frizūra kalpo arī kā izpausmes līdzeklis. Ja mati tiek bojāti, tie var atjaunoties bez rētu veidošanās. Mati aptver gandrīz visu cilvēka ķermeņa virsmu. Šajā rakstā apskatīts, kāda ir matu struktūra, augšanas procesi, sastāvs un izmaiņas laika gaitā.
Kā veidojas mati
Līdz grūtniecības 22. nedēļai zīdainim jau ir izveidojušies visi matu folikuli jeb atveres ādā, kur aug mati. Šis daudzums sasniedz apmēram piecus miljonus matu folikulu, no kuriem viens miljons atrodas uz galvas, un aptuveni 100 000 – tikai galvas ādā. Tas ir maksimālais matu folikulu skaits, kāds cilvēkam jebkad būs. Jauni folikuli dzīves laikā neveidojas – patiesībā, ķermenim augot un tiekot izstieptam, matu folikulu skaits uz kvadrātcentimetru ar gadiem samazinās.
Matu uzbūve
Matu šķipsna var šķist vienkārša, taču tā ir viena no sarežģītākajām ķermeņa sastāvdaļām. Mati sastāv no divām skaidri nodalītām daļām – matu folikula zem ādas un matu stiebra virs ādas.
Matu folikuls
Matu folikuls ir vieta, kur mati sāk augt un kur tie ir nostiprināti. Šī uzbūve atgādina zeķi un sākas epidermā jeb augšējā ādas slānī, un stiepjas līdz dermai – otrajam ādas slānim. Folikula apakšā atrodas papilla – audi ar mazām asinsvadu cilpām, kas piegādā barības vielas matu saknei un veicina augšanu. Tieši folikulā atrodas arī dīgļa matrica, kurā veidojas jauno matu šūnas. Sīpols ir noapaļota struktūra dziļi ādā matu saknē, kas ieskauj papillu un dīgļa matricu. Šeit atrodas dažādu tipu cilmes šūnas, kas spēj pārvērsties specializētās šūnās un saglabā atjaunošanās spēju ilgtermiņā. Folikulu ieklāj iekšējais un ārējais apvalks – tie nodrošina aizsardzību un veido matu pieaugumu. Iekšējais apvalks seko matam, beidzas īsi pirms tauku dziedzera atveres, savukārt ārējais apvalks turpinās līdz pašam dziedzerim. Tauku dziedzeris izdala sebumu jeb taukvielas, kas kalpo kā organisks matu kondicionieris. Pusaudžu vecumā sebuma daudzums paaugstinās, kas arī veicina pinnes veidošanos šajā posmā. Nobriedušā vecumā sebuma izdale samazinās, tādēļ āda kļūst sausāka. Pie ārējā apvalka ir piestiprināts neliels muskuļu šķiedru kūlītis – matu stāvkakla muskulis. Tā saraušanās rezultātā mati paceļas stāvus un uz ādas veidojas “zoss āda”.
Matu stiebrs
Matu stiebrs ir matu ārējā, redzamā daļa. Kad mati izaug cauri ādas virsmai, tajos vairs nav dzīvu šūnu. Stiebrs veidots no trīs slāņiem, kurus veido sacietējis proteīns keratīns. Šie slāņi ir:
- Iekšējais slānis: medulla. Tas ne vienmēr ir klātesošs visiem matu tipiem.
- Vidējais slānis: garoza. Tā veido lielāko daļu matu stiebrā. Gan medullā, gan garozā ir pigmenta šūnas, kas piešķir matiem krāsu.
- Ārējais slānis: kutikula. To veido blīvi sarindotas zvīņas, kas pārklājas kā jumta dakstiņi. Daudzu matu kopšanas produktu darbība vērsta uz kutikulas izlīdzināšanu.
Kopsavilkums
Redzamā matu daļa – matu stiebrs – sastāv no trīs slāņiem: medullas, garozas un kutikulas.
Augšanas cikls
Galvas mati vidēji ik dienu pagarina par mazāk nekā pusi milimetra. Katra matu šķipsna vienmēr atrodas vienā no trim augšanas posmiem: anagēnā, katagēnā vai telogēnā.
- 1. posms: Anagēnā fāze ir matu augšanas periods. Vairums matu šajā posmā pavada vairākus gadus. Jauns mats aizvieto veco un izstumj to ārā no folikula. Skropstu, uzacu, kāju un roku matu anagēnā fāze ilgst tikai 30–45 dienas, tādēļ tie neizaug tik gari kā galvas mati.
- 2. posms: Katagēnā fāze ir pārejas periods, kas ilgst vairākas nedēļas un tajā jebkurā laikā atrodas apmēram 2% galvas matu. Šajā laikā augšana palēninās, ārējais saknes apvalks savelkas un pievienojas matu saknei. Tādējādi tas pārtop “klubinātā matā”, kas vairs neaug.
- 3. posms: Telogēnā fāze – atpūtas periods, kas ilgst apmēram trīs mēnešus un veido 10–15% visu matu. Šai posmā matu folikuls atrodas miera fāzē, mats ir pilnībā izveidojies. Ja izvilkt matus šajā fāzē, saknē būs redzama sausa, balta viela.
Kopsavilkums
Matu augšanas laikā notiek trīs posmi. Anagēnā fāzē galvas mati aug trīs līdz četrus gadus. Katagēnā posmā augšana palēninās. Telogēnā fāzē matus vairs neaug, tie saglabājas līdz nomaiņai ar jaunu šķipsnu.
Kā veidojas matu forma
Cilvēkiem ir gan sprogas ar gredzenu formu, gan taisni, biezi un spīdīgi mati. Tas ir atkarīgs no matu šķipsnas formas. Taisniem matiem raksturīgs apļveida šķērsgriezums, bet sprogainiem – plakans. Jo apļveida šķērsgriezums, jo taisnāki mati, jo plakanāks – jo izteiktākas cirtas. Matiem ar apļveida šķērsgriezumu ir arī lielāks spīdums, jo tauku dziedzera izdalītais sebums viegli nokļūst visā mata garumā. Sprogainos matos sebumam ir apgrūtināta kustība, tāpēc tie šķiet sausāki un mazāk spīdīgi. Gadu gaitā matu krāsa, struktūra un biezums var mainīties. Dažkārt mati šajās vietās kļūst plānāki vai retāki.
Kopsavilkums
Matu izskatu daļēji nosaka to šķērsgriezuma forma. Taisniem matiem tā ir apļveida, izteiktiem cirtainiem – plakanāka. Mati sastāv no folikula ādā un stiebra virs ādas. Folikulā ir dzīvas šūnas, kas nodrošina matu augšanu, taču ārējā – redzamā daļa – veidota no trīs slāņiem un nedzīvām šūnām. Matu dzīves ciklā tie maina trīs posmus un tiek aizstāti ar jauniem. Lai saglabātu matu veselību, nozīme ir kopējam dzīvesveidam – sabalansēts uzturs uzlabo matu stāvokli arī no iekšpuses. Ja radušies jautājumi par matu augšanu, vēlams konsultēties ar ārstu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
