Periodonta slimība ir iekaisums un infekcija, kas ietekmē smaganas un kaulu audus, kuri balsta zobus. Tā var attīstīties nepiemērotas mutes dobuma higiēnas dēļ, tomēr daļai cilvēku pastāv paaugstināta uzņēmība pret šo infekciju. Raksturīgākie simptomi ir nepatīkama elpa, kustīgi zobi, asiņojošas un pietūkušas smaganas. Ārstēšana tiek izvēlēta atkarībā no slimības pakāpes.
Kas ir periodonta slimība?
Periodonta slimība, ko mēdz dēvēt arī par smaganu slimību, apzīmē iekaisuma un infekcijas procesus audos, kuri stiprina zobus. Nepietiekama mutes dobuma tīrīšana var izraisīt šo slimību, bet dažiem cilvēkiem tā var parādīties arī pie laba mutes kopšanas režīma.
Cik bieži sastopama periodonta slimība?
Gandrīz puse pieaugušo pasaulē cieš no kādas periodonta slimības formas. Tā ir viens no vadošajiem zobu zaudēšanas iemesliem.
Kādi ir smaganu slimību simptomi?
Periodonta slimība var izpausties ar šādiem simptomiem:
- Sarkanīgas vai purpursarkanas smaganas.
- Asiņošana.
- Jutīgums.
- Nepatīkama elpa.
- Rūgtena vai slikta garša mutē.
- Sāpes košļājot vienību.
- Smaganu atkāpšanās (smaganas atkāpjas no zobiem).
- Kustīgi zobi.
- Mainās zobu sakodiena.
Veselas smaganas ir stingras un nebojājas, tās neasiņo un nav pietūkušas. Slimības gadījumā smaganās attīstās iekaisums, parādās pietūkums, asiņošana un krāsa kļūst sarkanīga vai purpursarkana. Bez ārstēšanas iekaisuma procesi var iznīcināt žokļa kaulu zem smaganām, apdraudot zobu saglabāšanos. Audu bojājumi notiek pakāpeniski, un bieži sākumposmā sūdzību par sāpēm nav, tādēļ ir svarīgi atpazīt pazīmes laikus. Periodonta slimība norit četrās stadijās:
- Gingivīts – sākums stadijai raksturīgas sarkanas un pietūkušas smaganas, kas mēdz asiņot zobu tīrīšanas laikā. Šajā posmā kaula zudums nav novērojams un, nodrošinot ārstēšanu, iespējama pilnīga atveseļošanās.
- Viegls periodontīts – baktērijas nonāk zem smaganām un rada ietekmi uz balsta kauliem. Smaganas var sākt atkāpties no zobiem, veidojot kabatas, kur uzkrājas aplikums un baktērijas.
- Mēreni izteikts periodontīts – neārstētas slimības gadījumā baktērijas bojā zobus noturīgos audus, mīkstos audus un kaulu struktūru. Var pamanīt nepatīkamu smaku, strutu veidošanos smaganu apvidū, dažiem cilvēkiem rodas sāpes.
- Smagas stadijas periodontīts – slimībai progresējot, notiek tālāka kaulaudu noārdīšanās, var rasties zobu kustīgums un zudums.
Laicīgi sākot ārstēšanu, periodonta slimību iespējams apturēt. Sarežģītākos gadījumos, kad jau noticis kaula zudums, pilnīga atjaunošanās nav iespējama, tomēr ar piemērotām ārstēšanas metodēm un regulāru mutes kopšanu slimību var kontrolēt.
Kas izraisa periodonta slimību?
Galvenais šīs slimības cēlonis ir aplikuma veidošanās uz zobiem. Aplikuma slānī ir daudz dažādu baktēriju, kas izraisa smaganu iekaisumu. Nepietiekama mutes dobuma tīrīšana veicina smaganu traucējumu attīstību. Tāpat nozīme ir arī ģenētiskiem faktoriem, kas ietekmē organisma imūnreakciju uz baktērijām.
Riska faktori smaganu slimības attīstībai
Riska faktors ir apstāklis, kas palielina slimības izveidošanās iespēju. Periodonta slimības riska faktori ir:
- Smēķēšana vai citu tabakas izstrādājumu lietošana.
- Higiēnas trūkumi mutes kopšanā.
- Cukura diabēts.
- Autoimūnas slimības, tostarp lupus, sklerodermija, Krona slimība.
- Hormonālas svārstības, it īpaši pusaudžu gados, grūtniecības vai menopauzes laikā.
- Stresa situācijas.
- Iedzimtība (ja ģimenē kādam ir diagnosticēta smaganu slimība).
- Sirds asinsvadu saslimšanas.
Vai periodonta slimība ir lipīga?
Baktērijas, kas izraisa smaganu slimību, var tikt nodotas starp cilvēkiem. Lai gan ar nejaušu īslaicīgu kontaktu slimību nevar iegūt, ilgstošs tiešs kontakts, piemēram, skūpstoties, var veicināt saslimšanas risku.
Kādas komplikācijas var rasties smaganu slimības gadījumā?
Ja netiek veikta ārstēšana, slimība progresē un būtiski ietekmē mutes dobuma veselību. Tas izraisa pastāvīgu infekciju loku, kas var novest arī pie zobu zaudēšanas. Ir pierādīts, ka periodonta slimībai ir ietekme arī uz vispārējo veselību, jo tā saistīta ar paaugstinātu sirds slimību, insulta un diabēta attīstības risku.
Smaganu slimību diagnostika un izmeklējumi
Kā zobārsts nosaka periodonta slimību?
Zobārsts var pamanīt periodonta slimības pazīmes regulāras pārbaudes laikā, novērtējot aplikuma daudzumu uz zobiem un vaicājot par simptomiem. Ja nepieciešams, var tikt nosūtīts pie periodontologa padziļinātai izmeklēšanai un ārstēšanai. Zobārsts vai periodontologs mēra smaganu kabatu dziļumu ar speciālu zondi, lai noteiktu kaula zuduma apmērus. Jo dziļākas kabatas, jo smagāka slimība. Tiek novērtēts arī sakodiens, zobu kustīgums un smaganu atkāpšanās pakāpe. Tiek veikti rentgena izmeklējumi, lai detalizēti novērtētu kaula zaudējuma zonas un, ja iespējams, salīdzinātu rezultātus ar iepriekšējiem attēliem.
Smaganu slimības ārstēšana un kontrole
Vai periodonta slimību var izārstēt?
Pilnībā izārstēt periodonta slimību nav iespējams, taču ar piemērotu ārstēšanu to var kontrolēt. Balstaudu zuduma gadījumā nav iespējams pilnībā atjaunot bojātās struktūras. Tomēr ar periodontalām procedūrām iespējams mazināt infekciju un noteiktos gadījumos atjaunot daļu kaula un mīksto audu. Ģenētiskajiem faktoriem ir liela nozīme — daži cilvēki ir uzņēmīgāki pret baktērijām, kas izraisa smaganu slimības. Vienīgā pilnībā atgriezeniskā stadija ir gingivīts. Ja šajā posmā tiek uzsākta ārstēšana un tiek uzturēta laba mutes dobuma kopšana, smaganu iekaisumu var pilnībā likvidēt.
Kā tiek ārstēta periodonta slimība?
Periodonta slimības ārstēšana tiek izvēlēta atbilstoši slimības stadijai un individuāliem apstākļiem, tostarp:
- Jūsu veselības stāvoklim.
- Smēķēšanas paradumiem.
- Anamnēzē lietotajām ārstēšanas metodēm.
- Zobu tīrīšanas un uzlabotas mutes kopšanas praksēm.
- Cilvēkiem ar sākotnēju periodontītu (gingivītu) veselība var tikt atjaunota ar ikdienas zobu tīrīšanu un rūpīgu smaganu kopšanu, jo šajā posmā nebūs noticis kaula zaudējums un konservatīva pieeja ļaus novērst bakteriālo plāksni, pirms slimība progresē.
Laba mutes higiēna paredz zobu tīrīšanu vismaz divas līdz trīs reizes dienā, regulāru zobu diega lietošanu un sistemātiskas vizītes pie zobārsta pārbaudēm un zobu higiēnai.
Aplikuma un zobu sakņu tīrīšana
Dziļā aplikuma un sakņu virsmu apstrāde līdzinās parastai zobu tīrīšanai, taču tiek veikta dziļāk zem smaganām, kur nevar piekļūt parastais zobu birste vai diegs. Periodontologi ieteic šo ārstēšanu cilvēkiem ar vieglu smaganu slimību. Procedūras laikā zobu higiēnists notīra aplikumu no zobiem, pēc tam nopulē sakņu virsmas, lai mazinātu baktēriju pieķeršanās risku. Parasti šo procedūru veic vairākos apmeklējumos, lietojot vietējo anestēziju.
Kabatu samazināšanas operācija
Ja ir attīstījusies vidēji smaga vai smaga smaganu slimība, nepieciešama ķirurģiska kabatu samazināšanas operācija, ko dēvē arī par kaulu operāciju. Procedūras mērķis ir noņemt dziļi zem smaganām esošo aplikumu un zobakmeni, kur higiēnists tos nevar notīrīt. Periodontologs izveido iegriezumu smaganās, pagaidu atvirza tās no zoba saknēm, tad iztīra aplikumu un bakterijas, izlīdzina nevienmērīgas virsmas un pēc procedūras atjauno smaganu stāvokli ar šuvēm. Nereti šo ķirurģisko metodi apvieno ar dažādām rekonstruktīvām procedūrām, piemēram, kaula vai smaganu transplantāciju vai audu reģenerāciju.
LANAP (lāzera tehnoloģijas pielietojums)
Daži speciālisti kabatu samazināšanai izmanto lāzertehnoloģiju – LANAP procedūru. Lāzers selektīvi likvidē slimības skartos smaganu audus, atstājot veselus audus neskartus. Šī minimāli invazīvā alternatīva ir mazāk agresīva par tradicionālo ķirurģiju, tomēr rezultāti dažādi.
Kaulu transplantācija
Periodontologs var veikt kaula transplantāciju, ja daļa kaula zaudēta smaganu slimības dēļ. Pēc infekcijas apstrādes zem smaganām tiek ievietots transplantāta materiāls zaudētā kaula apgabalā, kas kalpo kā balsts jauna kaula izaugšanai ar laiku.
Smaganu transplantācija
Ja smaganu audi ir zuduši, iespējama smaganu transplantācija, kuras laikā tiek pievienots papildu audi atkāpušās smaganas zonā, lai aizsargātu zobu saknes un atjaunotu smaganu biezumu. Transplantāta audi var būt paņemti no aukslējām vai iegūti no īpaša audu bankas donora materiāla.
Audu vadīta reģenerācija (GTR)
Audu vadīta reģenerācija bieži tiek izmantota kopā ar kaula transplantāciju. Šajā procesā periodontologs starp smaganām un transplantāta materiālu ievieto mākslīgu membrānu, lai novērstu mīksto audu augšanu šajā zonā, tādējādi veicinot jauna kaula veidošanos bojātajā vietā.
Trombocītiem bagāts fibrīns un trombocītiem bagāta plazma
Trombocītiem bagāts fibrīns un trombocītiem bagāta plazma ir augšanas faktori, kas paātrina dzīšanu un audu reģenerāciju. Periodontologs tos iegūst no neliela paša pacienta asins parauga, ko apstrādā ar centrifūgu, lai atdalītu plazmu no eritrocītiem. Attiecīgajā ārstēšanas zonā ievada šos bioloģiskos preparātus, kas palīdz mazināt pēcoperācijas sāpes un paātrina atjaunošanās procesu. Tā kā materiāls iegūts no paša pacientu asinīm, tas ir drošs metodēs izmantošanai.
Biežāk uzdotie jautājumi par smaganu slimībām
Vai periodonta slimību var novērst?
Vairumā gadījumu smaganu slimības iespējams novērst, uzturot labu un regulāru mutes higiēnu. Tomēr cilvēkiem ar iedzimtu vai ar citām slimībām saistītu uzņēmību var būt nepieciešamas biežākas profesionālās zobu tīrīšanas.
Kā samazināt periodonta slimības attīstības risku?
Lai samazinātu risku attīstīties smaganu slimībai:
- Tīriet zobus divas līdz trīs reizes dienā.
- Katru dienu izmantojiet zobu diegu.
- Lietojiet antibakteriālu mutes skalojamo līdzekli.
- Izvairieties no smēķēšanas un tabakas lietošanas.
- Regulāri apmeklējiet zobārstu pārbaudēm un tīrīšanai.
Kāda ir periodonta slimības prognoze?
Periodonta slimība nav dzīvībai bīstama, taču neārstēšanas gadījumā tā var radīt citus veselības sarežģījumus, īpaši, ja infekcija izplatās uz citām organisma vietām. Lai arī pilnībā izārstēt periodonta slimību nav iespējams, ar agrīnu diagnostiku un ārstēšanu ir iespējama laba kontrole pār slimības norisi un mutes veselību.
Kad būtu jāvēršas pie zobārsta?
Ja ievērojat smaganu asiņošanu, jutīgumu vai pietūkumu, ieteicams nekavējoties doties pie zobārsta. Laicīga diagnostika ir svarīga, un, ja nepieciešama specifiska ārstēšana, zobārsts var nosūtīt pie periodontologa.
Kādi jautājumi jāuzdod periodontologam?
Ja konstatēta smaganu slimība, periodontologam vēlams noskaidrot:
- Kādā stadijā ir mana slimība?
- Vai nepieciešama ķirurģiska vai nekirurģiska ārstēšana?
- Vai ir pieejama sedācija ārstēšanas laikā?
- Cik ilgs būs atveseļošanās periods?
- Kad varu atgriezties ierastajā dienas režīmā?
- Cik bieži nepieciešama profesionālā zobu tīrīšana?
Kā izskatās smaganu slimība?
Sākotnējās pazīmes – pietūkušas, jutīgas, apsārtušas vai purpursarkanas smaganas. Bieži redzams aplikums uz zobiem. Slimībai progresējot, parādās kustīgi zobi un strutaini izdalījumi pie smaganu līnijas.
Cik ilgi var saglabāt zobus periodonta slimības gadījumā?
Tas ir atkarīgs no slimības smaguma pakāpes un individuāliem faktoriem. Jo agrāk sākta ārstēšana, jo lielāka iespēja izvairīties no zobu zaudēšanas.
Zobārste un smaida estētikas eksperte, kura jau vairāk nekā desmit gadus palīdz cilvēkiem rūpēties par zobu veselību un estētiku. Simona specializējas profilaktiskajā zobārstniecībā, zobu ārstēšanā un smaida atjaunošanas risinājumos, kā arī aktīvi izglīto sabiedrību par mutes veselības nozīmi.
Simona Riekstiņa ir absolvējusi zobārstniecības studijas Viļņas Universitātē, kur tika apbalvota par izcilību akadēmiskajā darbā. Vēlāk viņa turpināja profesionālo izaugsmi starptautiskos kursos, padziļināti apgūstot estētisko zobārstniecību un mūsdienīgas zobu ārstēšanas tehnoloģijas.
