Kaut arī saldais krējums ir biezs, krēmīgs un spēj uzlabot gandrīz jebkura ēdiena garšu, taukains krējums ne vienmēr ir labākais variants receptēs. To izmanto dažādās ēdienu kategorijās – zupās, desertos un arī siltajos ēdienos –, taču veselības ziņā tas nav ideālākais risinājums. Ja vēlaties atrast gardas un veselībai draudzīgākas alternatīvas saldajam krējumam, šeit ir vairāki ieteikumi.
Kas ir saldais krējums un kāpēc tas nav veselīgi?
Saldais krējums, kas veidojas kā biezs tauku slānis piena augšpusē, satur lielu dzīvnieku izcelsmes tauku daudzumu. Apstrādes procesā šo tauku slāni atdala, pasterizē un homogenizē, izmantojot karstumu un spiedienu, līdz iegūst galaproduktu. Šāds krējums organismam nav tik viegli sagremojams, tāpēc iekļaut uzturā tā aizstājējus bieži ir labāka izvēle. Saldais krējums satur daudz tauku (aptuveni 36 procentus), un augstais kaloriju saturs var veicināt svara pieaugumu, ja to lieto pārmērīgi. Cilvēkiem ar laktozes nepanesību tas var izraisīt paaugstinātu jutību vai alerģiskas reakcijas. Ir novērots, ka regulāra taukainu piena produktu lietošana var būt saistīta ar dažādiem veselības riskiem, tostarp ar vairākām vēža formām. Turklāt saldā krējuma sastāvā esošie tauki var radīt zarnu darbības traucējumus, piemēram, caureju un vēdera uzpūšanos cilvēkiem ar jutīgu gremošanas sistēmu.
Cik daudz ir par daudz saldā krējuma lietošanā?
Patērējot mērenos daudzumos, vakarā pie kafijas vai kā papildinājumu desertos, krējumam nav būtisku risku, ja tiek ievērots saprātīgs porciju lielums. Tomēr regulāra un liela apjoma saldā krējuma lietošana uzturā nav ieteicama, jo tas satur ievērojami daudz piesātināto tauku un kaloriju.
Veselības ziņā draudzīgākas alternatīvas saldajam krējumam
Pastāv daudzas iespējas, kā saldā krējuma vietā izmantot produktus, kas piedāvā līdzīgu konsistenci un arī labu garšu.
1. Kokosriekstu krēms
Šis variants ir piemērots cilvēkiem ar laktozes nepanesību, jo nesatur piena produktus. Kokosriekstu krēms piešķir ēdieniem saldenu un patīkamu garšu, īpaši desertos.
2. Indijas riekstu krēms
Indijas riekstus mērcē siltā ūdenī 1–2 stundas, līdz tie kļūst mīksti. Pēc tam nosusina un sablendē, lai iegūtu krēmveida tekstūru. Vēlamās konsistences iegūšanai var pievienot augu izcelsmes dzērienu, piemēram, auzu vai mandeļu dzērienu, ja vēlaties pilnībā izvairīties no piena produktiem.
3. Sīpolu krēms
Sīpolus cep cepeškrāsnī ap 200 grādu temperatūrā aptuveni 45 minūtes. Kad tie kļuvuši mīksti, tos samaļ kopā ar citronu sulu, sāli un eļļu līdz krēmīgai masai. Šo krēmu var izmantot sāļos ēdienos, piešķirot tiem izteiktu, vegānisku garšu.
4. Maisījums no piena un sviesta ar “daļu krējuma”
Sajauc 30 ml izkausēta sviesta ar 180 ml piena un krējuma maisījuma (piena un krējuma apvienojums ar apmēram trešo daļu saldā krējuma tauku daudzuma). Šī alternatīva satur mazāk kaloriju un tauku, bet nodrošina līdzīgu konsistenci kā krējums.
5. Piens un sviests
Gatavošanai un cepšanai var izmantot 180 ml piena ar 60 ml izkausēta sviesta. Šī masa nebojā krējuma konsistenci, bet labi pilda savu funkciju ēdienos, kur krējums nav jāputo.
6. Grieķu jogurta un piena maisījums
Sajauc vienādās daļās grieķu jogurtu un pienu, lai iegūtu krēmīgāku rezultātu. Šo maisījumu var lietot zupās, mērcēs vai izcepumos, taču nevajadzētu to pakļaut augstai temperatūrai, lai nepieļautu sarecēšanu. Labs risinājums ir arī garšīgi deserts ar grieķu jogurtu un ogām.
7. Sojas dzēriens un olīveļļa
Izvēlieties 140 ml sojas dzēriena, pievienojot 70 ml olīveļļas, tādējādi palielinot tauku saturu un iegūstot bagātīgu garšu. Šo maisījumu var lietot cepšanai un gatavošanai, bet tas nebūs piemērots putošanai.
8. Piens ar kukurūzas cieti
Sajauc 240 ml piena ar divām ēdamkarotēm kukurūzas cietes, lai pienu sabiezinātu un radītu līdzīgu tekstūru kā saldā krējuma aizvietotājam.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
