Sāpes zem labās ribas var radīt bažas, īpaši, ja tās parādās pēkšņi un rada diskomfortu. Šajā zonā atrodas vairākas ķermeņa struktūras – aknas, žultspūslis, daļa aizkuņģa dziedzera, kā arī tievās un resnās zarnas posmi. Šie orgāni ir pasargāti ar ribām, tomēr tie var būt sāpju avots. Lai arī nieres atrodas sānos tuvāk mugurai, to traucējumi mēdz izstarot sāpes arī uz priekšu, zem ribām.
Biežākie iemesli sāpēm zem labās ribas
- Muskuļu vai skeleta sistēmas traucējumi: Bieži šajā apvidū sāpes izraisa muskuļu vai skeleta sistēmas bojājumi. Tas var būt ribu lūzums, sasitums pēc traumas vai muskuļu sastiepums, kas nereti rodas fiziskās slodzes vai atkārtotu kustību rezultātā.
- Gremošanas sistēmas slimības:
- Žultsakmeņi vai žultsceļu kolika: Žultsvadu nosprostojuma gadījumā, visbiežāk žultsakmeņu dēļ, rodas stipras vēdera sāpes – žultsceļu kolika, ko jūt zem labās ribas.
- Aknu slimības: Tādi traucējumi kā aknu iekaisums vai hepatīts arī var izraisīt diskomfortu un sāpīgumu šajā zonā.
- Pankreatīts: Aizkuņģa dziedzera iekaisums, ko var veicināt žultsakmeņi vai pārmērīga alkohola lietošana, mēdz izraisīt asas sāpes labajā apakšējā ribu apvidū.
- Elpošanas orgānu problēmas: Labā plaušu daļas slimības, piemēram, pneimonija vai pleirīts (pleiras apvalka iekaisums), var izraisīt sāpes zem labās ribas.
- Nieru traucējumi: Lai gan nieres atrodas tuvāk mugurai, to iekaisums vai infekcijas var izstarot sāpes arī priekšpusē, zem ribām.
Kad vērsties pēc palīdzības?
- Izteiktas vai pēkšņas sāpes: Nopietnu veselības traucējumu gadījumā, piemēram, sirdsdarbības vai iekšējo orgānu bojājumu dēļ, nekavējoties jākonsultējas ar mediķiem.
- Ilgstošas vai pastiprinātas sāpes: Ja diskomforts nepāriet vai kļūst izteiktāks, neatkarīgi no iemesla, nepieciešama ārsta konsultācija.
- Pievienoti simptomi: Ja sāpes pavada ādas un acu dzeltēšana, drudzis, slikta dūša, vemšana vai elpošanas traucējumi, jāvēršas pie ārsta pēc iespējas ātrāk.
Diagnostika un ārstēšana
Lai izmeklētu sāpju cēloni zem labās ribas, ārsts veic klīnisku apskati, noskaidro anamnēzi un nepieciešamības gadījumā nozīmē radioloģiskus izmeklējumus, piemēram, rentgenu, ultrasonogrāfiju vai datortomogrāfiju, kas palīdz izvērtēt ribu apvidū esošo orgānu stāvokli. Terapija atkarīga no sāpju izcelsmes:
- Muskuļu vai skeleta sistēmas traumu gadījumā: Ieteicama atpūta, auksta komprese un bezrecepšu pretsāpju līdzekļi. Ja traumas ir smagākas, piemēram, ribu lūzums, var būt nepieciešama intensīvāka medicīniska aprūpe vai pat ķirurģiska iejaukšanās.
- Gremošanas sistēmas problēmām: Var ieteikt diētas izmaiņas, simptomus mazinošus preparātus (piemēram, spazmolītiskos līdzekļus žultsceļu kolikas gadījumā), kā arī ķirurģisku ārstēšanu – īpaši, ja nosprostojumu izraisījuši žultsakmeņi.
Profilakse un risinājumi
Lai mazinātu gremošanas, aknu un muskuļu sāpju risku zem labās ribas, svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, sabalansēti ēst un regulāri kustēties. Līdz ar to jāsamazina pārmērīga alkohola lietošana, kā arī jāseko pamatslimību – piemēram, diabēta vai sirds slimību – ārstēšanai. Rezumējot, sāpes zem labās ribas var būt dažādu iemeslu dēļ, tāpēc jāzina potenciālās izcelsmes un savlaicīgi jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības, lai laikus sāktu piemērotu ārstēšanu.
Kādi cēloņi var izraisīt sāpes zem labās ribas?
Ja žultsceļu kolikas sāpes pāriet pašas no sevis, parasti medicīniska palīdzība nav nepieciešama. Tomēr gadījumos, kad nosprostojums nepāriet, var būt nopietnas komplikācijas, tostarp žultspūšļa sieniņas plīsums. Lai to novērstu, žultsceļu koliku bieži ārstē ķirurģiski, izņemot žultspūsli. Ja parādās žultsceļu nosprostojuma pazīmes, nekavējoties jāapmeklē ārsts.
Dispepsija
Dispepsija jeb ilgstošs gremošanas traucējums izpaužas periodiski ilgākā laika posmā. Apmēram trešdaļu gadījumu izraisa kuņģa čūlas, taču biežāk precīzu iemeslu noskaidrot nav iespējams – tas raksturīgi gremošanas trakta slimībām. Dispepsija novērojamā laikā vai pēc ēšanas, tai ir dažādas izpausmes un simptomi. Šī parādība nav bīstama, to dēvē arī par gremošanas traucējumiem vai dedzināšanu, kas rodas pārtikas izvēles, pārāk straujas ēšanas vai nepiemērotas pārtikas dēļ. Simptomi izpaužas vēdera augšdaļā (epigastrijā) un var būt gan labajā, gan kreisajā pusē. Tie ir:
- Dedzinoša sajūta vai vēdera uzpūšanās
- Slikta dūša
- Asas sāpes ēšanas laikā vai tūlīt pēc tās
- Samazināta apetīte
- Sajūta, ka vēders pilns, arī pēc nelielas porcijas
- Skābes reflukss
Kā rīkoties
Dispepsijas gadījumos parasti nav nepieciešama ārsta iejaukšanās. Lai kontrolētu simptomus, ieteicams mainīt dzīvesveidu, piemēram, samazināt taukainu ēdienu un porciju lielumu. Palīdz arī antacīdie un citi bezrecepšu gremošanu uzlabojoši līdzekļi, īpaši, ja samazināts stress un spriedze. Ja simptomi saglabājas ilgāk kā vienu vai divas nedēļas, ieteicama ārsta konsultācija.
Hepatīts
Hepatīts ir aknu iekaisums, kas var sabojāt šo lielāko ķermeņa orgānu. Slimības gaida var būt akūta vai hroniska, kad simptomi saglabājas sešus mēnešus vai ilgāk. Hepatītu visbiežāk izraisa pieci dažādi vīrusi (A, B, C, D, E hepatīts), kas savstarpēji atšķiras, tomēr rada līdzīgus simptomus. Pastāv vakcīnas pret A un B hepatītiem, kā arī kombinēta vakcīna abiem – tās parasti ievada pirmajos divos dzīves gados. Iekaisuma procesi pie hepatīta var bojāt aknas ilgtermiņā, taču slimības attīstība parasti ir lēna. Daudziem cilvēkiem simptomi nav izteikti, bet var parādīties augšējās vēdera daļas sāpes un citi simptomi:
- Apetītes trūkums
- Pastāvīgs nogurums
- Neliels drudzis
- Ādas un acu dzelte
- Hroniskām aknu slimībām raksturīgas pazīmes
Kā rīkoties
Atkarībā no hepatīta veida, ārsts var nozīmēt zāles, lai novērstu papildu aknu bojājumus. B un A hepatīti, pateicoties vakcīnām, ir reti sastopami. Ja nav veikta vakcinācija un cilvēks ir inficējies kādā no šiem veidiem, slimība parasti norit viegli un var izzust pati bez ārstēšanas. Smagākos gadījumos iekaisums rada aknu bojājumus, un tad nepieciešama regulāra hematologa uzraudzība un ārstēšana. C hepatīta gadījumā četros no pieciem gadījumiem slimība kļūst hroniska – šādos apstākļos jākontrolē slimības gaita un jālieto pretvīrusu līdzekļi, kas samazina vai pilnībā likvidē vīrusu. D hepatīts sastopams tikai tiem pacientiem, kuri vienlaikus ir inficējušies ar B hepatītu; ārstēšana paredz pretvīrusu līdzekļu lietošanu pret B hepatītu un ilgstošu alfa pegilētā interferona terapiju vismaz gadu. E hepatīts biežāk izplatīts Āzijā un Āfrikā, un parasti tam nav nepieciešama speciāla ārstēšana. Ja simptomi saglabājas ilgāk par diviem mēnešiem, ieteicama speciālista konsultācija.
Plaušu embolija
Plaušu embolija ir asiņu receklis plaušu asinsvados. Tā ir dzīvībai bīstama situācija, kuras gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība. Asins recekļi, kas veidojas kājās vai citās ķermeņa daļās (dziļo vēnu tromboze), var pārvietoties uz plaušu artērijām un izraisīt plaušu emboliju. Nereti cilvēks nejūt specifiskus simptomus, tomēr biežāk novēro vienu vai vairākus no šiem:
- Krustu vai krūšu sāpes
- Apgrūtināta elpošana
- Paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība
- Asinis krēpās klepojot
Kā rīkoties
Asins recekļi bieži netiek pamanīti līdz brīdim, kad tie kļūst pietiekami lieli, lai apdraudētu venozo vai arteriālo cirkulāciju. Lielu recekļu gadījumā var attīstīties šoks vai pēkšņa nāve – tāpēc, ja ir aizdomas par plaušu emboliju, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Fiziskās apskates laikā ārsts novērtēs iespējamo dziļo vēnu trombozi, izmērīs asinsspiedienu un pārbaudīs sirds un plaušu funkciju. Ja diagnosticēta plaušu embolija, ārstēšanā izmanto asinis šķidrinošus, recekli šķīdinošus medikamentus vai – izvērtējot individuāli – procedūru recekļa izņemšanai (trombektomiju). Lai mazinātu recidīva risku, bieži lieto arī kompresijas zeķes.
Pneimonija
Cilvēka organisms ir aprīkots ar dabisku aizsardzību pret baktēriju vai vīrusu izraisītām plaušu infekcijām, taču, ja imūnsistēma ir novājināta, attīstās iekaisums, ko sauc par pneimoniju. Atkarībā no ierosinātāja un slimības smaguma pneimonija var izraisīt nopietnas plaušu komplikācijas un, retākos gadījumos, apdraudēt dzīvību. Simptomi ietver apjukumu (īpaši gados vecākiem cilvēkiem), klepu, paaugstinātu temperatūru un elpas trūkumu. Raksturīgas arī asas vai durošas sāpes krūtīs, kas pastiprinās ieelpojot vai klepojot.
Kā rīkoties
Pneimonija var būt vīrusu vai baktēriju izraisīta. Vīrusu pneimonijas parasti pāriet pašas bez īpašas terapijas – ieteicams dzert daudz šķidruma, atpūsties un simptomu atvieglošanai lietot brīvi pieejamus līdzekļus pret sāpēm, klepu un drudzi. Bakteriālas pneimonijas gadījumā noteikti jāpievēršas ārstēšanai ar antibiotikām – jāvēršas pie ģimenes ārsta vai tuvākajā medicīnas iestādē. Ja simptomi saasinās, jānokļūst neatliekamās medicīnas nodaļā.
Pleirīts
Pleirīts ir plaušu apvalka iekaisums, ko visbiežāk izraisa vīrusu infekcija, piemēram, gripa. Tas var rasties arī pēc bakteriālas infekcijas, piemēram, pneimonijas. Pleirīta gadījumā raksturīgas sāpes krūtīs, kas pastiprinās ar dziļu ieelpu un var izstarot zem labās ribas.
Kā rīkoties
Ja pleirītu izsauc vīrusu infekcija, simptomi parasti izzūd paši – ārstējošā ārsta apmeklējums bieži nav nepieciešams. Taču bakteriālas izcelsmes pleirītam nepieciešama antibiotiku lietošana. Lai arī šī problēma nav bīstama dzīvībai, tā var būt ļoti nepatīkama.
Sertificēts spēka un kondicionēšanas treneris, fitnesa eksperts un fiziskās aktivitātes entuziasts. Viņš strādā kā personīgais treneris un grupu nodarbību instruktors, kā arī ir populārā veselības un labsajūtas emuāra fitnesa sadaļas autors.
Dāvis ieguvis sporta zinātnes bakalaura grādu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kur padziļināti apguva cilvēka fizioloģiju un treniņu metodoloģiju. Pēc studijām viņš kļuva par sertificētu spēka un kondicionēšanas speciālistu (CSCS), kas ļāva viņam sadarboties ar dažādu līmeņu sportistiem – no iesācējiem līdz profesionāļiem.
